SARAKSTS - Portāla galvenā sadaļa, ziņas par karavīriem apkopotas alfabētiskā secībā. Informācija periodiski tiek papildināta un precizēta.

Saraksta sastādīšanā pamatā izmantoti divi informatīvie bloki – Krievijas Valsts kara vēstures arhīva fondi ( vienību pavēles un personāla dokumenti ), Latvijas Valsts vēstures arhīva un Latvijas Valsts arhīva fondi ( vienību pavēles, strēlnieku 1916. pašrocīgi rakstītās anketas, no Padomju Krievijas 1921. uz Latviju atbraukušo bijušo latviešu strēlnieku vienību karavīru aizpildītie formulāri, veco strēlnieku biedrību un sekciju biedru anketas, ziņas par Latvijas Republikas Armijā dienējošajiem bijušajiem latviešu strēlniekiem ). Darbā plaši izmantotas Krievijas vēsturnieka Sergeja Patrikejeva un Latvijas vēsturnieka Voldemāra Eihenbauma datu bāzes.  Sarakstā ietverti virsnieki, apakšvirsnieki un strēlnieki, kuri dienējuši astoņās latviešu strēlnieku kaujas vienībās un Latviešu strēlnieku rezerves bataljonā, vēlāk pulkā. Diemžēl nosaukto arhīvu fondi nav saglabājuši visas latviešu strēlnieku vienību pavēles, tāpēc sarakstā nav pilnīgi visu latviešu vienību karavīru. Izmantojot jebkuru informāciju, sastādītājs ir centies apzināt pēc iespējas lielāku cilvēku apjomu. Latvijas Valsts vēstures arhīvā  ( izņemot 1916.gada martu ) saglabājušās Latviešu strēlnieku rezerves bataljona/pulka 1915. un 1916. gada pavēles. Tāpēc sarakstā daļai karavīru ir minēts tikai šīs vienības nosaukums. Tomēr jāņem vērā, ka agri vai vēlu pamatā visi ieroci nest spējīgie virsnieki, apakšvirsnieki un strēlnieki ar maršrotām nonāca Rīgas frontē latviešu strēlnieku kaujas vienībās. Kopā latviešu strēlnieku vienībās Pirmajā pasaules karā dienēja vismaz 50.000 karavīru. Kopumā portālā ir dati par 44.822 karavīriem (situācija 2021.gada 10.februārī). Informācija tiek papildināta gan skaitliskā apjomā, gan arī individuāli par jau portālā ievietotajiem cilvēkiem.

Ziņas par personu apkopotas loģiskā dzīves un notikumu secībā – dzimšana, nodarbošanās pirms kara, dienesta gaita, dzīve pēc kara, apbalvojumi. Saraksta sastādītāja apskatītajos dokumentos virknei karavīru nav uzrādīts tēva vārds, tāpēc dažos gadījumos nepilnīgi apstiprināta informācija uzrādīta pašā ziņu bloka noslēgumā. Pie karavīra uzvārda, vārda un tēva vārda, vienības nosaukuma norādīta pēdējā viņa zināmā dienesta pakāpe. Ja sarakstā ir ziņas par personas ievainošanu, tas nozīmē, ka karavīrs ir pēc ievainošanas evakuēts uz lazareti vai hospitāli. Ierindā palikušie ievainotie un kontuzētie cīnītāji sarakstā ir īpaši norādīti. Sastādītājs centies pēc iespējas mazāk izmantot saīsinājumus. Tomēr vienību un apbalvojumu, kā arī ziņu avotu nosaukumos tie bija jāpielieto. Datumi līdz 1918. doti pēc vecā stila.

SAĪSINĀJUMU ATŠIFRĒJUMS

J1K: 1. šķiras Svētā Jura krusts, tālāk seko apbalvojuma numerācija;
J2K: 2.šķiras Svētā Jura krusts;
J3K: 3.šķiras Svētā Jura krusts;
J4K: 4.šķiras Svētā Jura krusts;
J1M: 1.šķiras Svētā Jura medaļa, tālāk seko apbalvojuma numerācija;
J2M: 2.šķiras Svētā Jura medaļa;
J3M: 3.šķiras Svētā Jura medaļa;
J4M: 4.šķiras Svētā Jura medaļa;
KVKVA: Krievijas Valsts kara vēstures arhīvs;
LKO: Lāčplēša Kara ordenis, tālāk seko apbalvojuma numerācija;
LS: latviešu strēlnieki;
LSB: latviešu strēlnieku bataljons;
LSP: latviešu strēlnieku pulks;
LSRB: Latviešu strēlnieku rezerves bataljons;
LSRP: Latviešu strēlnieku rezerves pulks;
LVA: Latvijas Valsts arhīvs;
LVVA: Latvijas Valsts vēstures arhīvs;
PSRS: Padomju Sociālistisko Republiku Savienība.

Avotu norādēs aiz arhīva nosaukuma ir minēta fonda, lietu apraksta, lietas un lapas numerācija.

Saraksta sastādītājs - Jānis Hartmanis