Jānis Hartmanis
PIRMAJĀ PASAULES KARĀ KRITUŠIE LATVIEŠU STRĒLNIEKI UN RĪGAS BRĀĻU KAPI
Latviešu strēlnieki un Rīgas Brāļu kapi. Karavīru dzīves ceļa, ciešanu gals un cīnītāju varonības iemūžinājums. Mūsu tautas karavīru lielākā Svētnīca, kuru cilvēki iesāka ierīkot un kopt 1915.gada rudenī, kad Vācijas armija stāvēja Rīgas pievārtē. Tas notika trauksmainā laikā, kad tūkstošiem brīvprātīgo iestājās latviešu strēlnieku bataljonos un pirmās mūsu vienības devās uz fronti.Pirmais uz cīņai pret vāciešiem, kuru karaspēka vienības jau atradās apmēram 25 km attālumā no Rīgas, devās 1.Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons. Rīkojums atstāt Rīgas Krusta baznīcas kazarmas bija dots jau 1915. gada 5. oktobrī. Tomēr, ievērojot vienības komandiera kapteiņa Rūdolfa BANGERSKA lūgumu, to atcēla — trūka vairāku virsnieku, slikts bija bataljona nodrošinājums ar ekipējumu (daudziem strēlniekiem trūka siltās veļas, patronsomu, lāpstiņu utt.). Pirms sešām nedēļām bija izsniegtas Mosina sistēmas šautenes, un vēl nebija veikti visi kaujas šaušanas vingrinājumi. Arī virkne veikto kājnieku taktikas praktisko risinājumu mācību laikā tika izpildīti ar lielām kļūdām.
Tomēr situācija Rīgas frontē nedeva ilgāku laiku šo trūkumu novēršanai – pēc četrām dienām bataljona 2. un 3. rota kājām devās uz Tīreļpurva rajonu, bet 1. un 4. rota pa dzelzceļu aizbrauca uz Olaines frontes iecirkni. Ne visi sarežģījumi tobrīd bija novērsti – rotām trūka savu lauku virtuvju, vairākiem strēlniekiem nebija šauteņu un zābaku. Karavīru noskaņojumu savās atmiņās raksturo Rūdolfs BANGERSKIS: Vajadzēja redzēt, ar kādu sajūsmu strēlnieki uzņēma paziņojumu par došanos uz fronti un cik nelaimīgi jutās tie, kam bija jāpaliek Rīgā, kaut gan tur daudziem dzīvoja vecāki, radi vai draugi. Palicēji apmierinājās tikai tad, kad pateicu, ka tuvākajās dienās arī viņi nokļūs frontē, ja ne citādi, tad lai nomainītu tos, kas jau bijuši sadursmē ar pretinieku, un varbūt arī ievainotos. Pat ievainošanas draudi nemazināja jauno cīnītāju dedzību nokļūt frontē. Šādā noskaņojumā 9.oktobra vakarā 12 virsnieki, 819 apakšvirsnieki un strēlnieki ar 4 ložmetējiem, kā arī ar 40 zirgiem, vairākiem pajūgiem atstāja kazarmas un devās pretī nezināmajam. Rīgā palika bataljona štābs, ārrindas, mācību, jātnieku-izlūku spridzinātāju un sakarnieku komandas, kā arī tie karavīri, kuri nebija pilnībā ekipēti.
Acīmredzot Vācijas armijas vadība bija informēta par notiekošo, jo ap pusnakti vācu cepelīns bombardēja Rīgā dzelzceļa tiltu pār Daugavu bez jebkādas krievu zenītieroču pretdarbības. Strēlnieki zaudējumus necieta, jo šai vietai tuvāk esošā 3. rota laikus paspēja noslēpties Kārļa ielas vārtos un kāpņu telpās. Bataljona rotas tika piekomandētas 12. Sibīrijas strēlnieku divīzijai un pakļautas ģenerālim EGERTAM, kurš latviešu strēlniekiem uzdeva veikt pamatīgu izlūkošanu — fiksēt, kur vācieši ierīko savas aizsardzības līnijas, cik spēcīgi ir šie nocietinājumi. Lielākās kaujas netika plānotas un nebija paredzētas. Jāpiebilst, ka latviešu brīvprātīgie, kas veidoja cīnītāju lielāko daļu, tobrīd vēl nebija pieņēmuši zvērestu. Tas liecina, cik pēkšņa un negaidīta — tikai pēc deviņu nedēļu apmācībām — bija strēlnieku nosūtīšana uz fronti. Stabila frontes līnija tikai sāka veidoties, abu pušu karotāji sākumā dzīvoja skuju būdās vai arī tuvumā esošo viensētu ēkās. Vācu vienības daudzviet enerģiski uzsāka aizsardzības pozīciju izbūvi, Tīreļpurvā pretinieks centās ieņemt dažas sausākās un augstākās vietas — t. s. purva salas. Strēlnieku 2. un 3. rota pēc uzdevuma saņemšanas divīzijas štābā “Dzilnās” 10. oktobra vakarā ieradās “Krastiņos”. Par abu vienību priekšnieku iecēla 2. rotas komandieri poručiku Pēteri BŪRIŅU, 3. rotu komandēja praporščiks Pēteris DARDZĀNS. Latviešiem tika uzdots ar vienu rotu no apmēram 1, 5 km attālajām “Kraslovsku” mājām veikt vācu pozīciju sistemātisku izlūkošanu Mangaļu rajonā. Otrai rotai ar diviem ložmetējiem bija jāatrodas rezervē “Krastiņos”. Rotas nomainīja katru dienu pusdienlaikā. Vācu karavīriem, kuri pie “Mangaļiem” bija ieradušies un sākuši nocietināties pirms trim dienām, šādas latviešu izlūku aktivitātes bija negaidītas un ļoti traucēja. Tāpēc pirmdienā, 12. oktobrī, Landšturma 16. kājnieku bataljona 2. rota izsūtīja uz 2,5 km attālajām “Kraslovsku” mājām pastiprinātu patruļu virsnieka vadībā. Kara dievs un veiksme latviešu karavīriem bija labvēlīga, jo viņi landšturmistus 12. oktobra pusdienā sagaidīja ar pārspēku. Tieši tajā laikā 2. rotu “Kraslovsku” mājās vajadzēja nomainīt 3. rotai. Vācu vienība, kas uzbruka frontāli mājā izvietotajai strēlnieku lauksardzei, pēc īsa brīža nonāca 3. rotas divu priekšējo vadu, kurus komandēja praporščiks Jānis ŠNUKA, sānu ugunī. Neizturējuši latviešu koncentrēto krustuguni, pēc īsas un sīvas savstarpējas apšaudes uzbrucēji atkāpās. Vācieši šajā uzbrukumā zaudēja 6 kritušos, 7 ievainotos, 2 karavīri krita gūstā. Strēlnieki dienas sadursmē zaudēja divus kritušos – Jēkabu Voldemāru Jāņa d. TIMMU (1.augustā brīvprātīgi iestājās bataljonā, Rīgas sīkpilsonis) un strēlnieku Andreju Jura d. STŪRI (zemnieks no Jaunjelgavas apriņķa Valles pagasta, 6. augustā brīvprātīgi iestājās bataljonā). Tās pašas dienas vakarā ap pulksten 20.00 notika īsa apšaude ar vācu izlūkiem, kuras laikā krita strēlnieks Jons Jona d. GAVENS ( 31. jūlijā brīvprātīgi iestājās bataljonā, lietuvietis no Zarasai apriņķa Popelānu pagasta ). Pirmie trīs latviešu strēlnieku bataljonu kritušie pēc nāves tika apbalvoti ar 4. šķiras Svētā Jura krustiem un viņiem piešķīra jefreitora dienesta pakāpi. Ievainojumus guva seši latviešu strēlnieki: Kārlis BIRKJĀNIS ( miris no gūtajiem ievainojumiem, apglabāts kara lauka kapsētā pie mūsdienu Tīreļu mežsaimniecības), Jānis BANGERS, Jānis STAIŠUNS, Ottto GARKULS (miris hospitālī Rīgā pēc otrā ievainojuma, kuru viņš ieguva 1916. gada 8. martā Ķekavas kaujā, apglabāts Rīgas Brāļu kapos), Jānis BRIZONS un Didriķis LAMBERTS. Divu pēdējo karavīru ievainojumi bija tik nopietni, ka viņi 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā vairs neatgriezās. Karavīru noskaņojums pēc kaujas bija pacilāts – atstājot savus kritušos purvā, vācieši steidzīgi atkāpās. Latviešu strēlnieki pirmo pārbaudījumu izturēja godam, viņi par to juta neviltotu lepnumu. Augstāko komandieru bažas un satraukums par latviešu kaujas spējām pēc pirmajām cīņām izzuda, to nomainīja sajūsma un cieņa. Trīs pirmos kritušos Latviešu sanitārās nodaļas automašīna pārveda uz Rīgas Latviešu biedrības namu, kur tolaik atradās armijas evakuācijas punkts. Bēres organizēja “Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja”, kura panāca, ka pirmajiem trīs kritušajiem varoņiem tika ierādītas kapa vietas Rīgas pilsētai piederošajā Ķeizarmežā. Līdz ar to tika likti pamati mūsu tautas Svētnīcai – Rīgas Brāļu kapiem.
Kaut gan 15. oktobris bija darba diena – ceturtdiena, J. V. TIMMU, A.STŪRI un J. GAVENU izvadīja ļaužu tūkstoši. Droši var apgalvot, ka mūsu tautas vēsturē tā ir viena no lielākajām manifestācijām. Pirmos kritušos izvadīja gan rīdzinieki, gan arī daudzi Kurzemes un Zemgales bēgļi. Cilvēkus uz bēru ceremoniju, kura sākās “Māmuļā”, aicināja Rīgas laikraksti.
Godsardzi komandēja praporščiki ŠEPKO un EZERGAILIS, tās sastāvā bija bataljona mācību komanda, daļa no 2. rotas, kā arī pa 10 karavīriem no 1., 3. un 4. rotas. Kapos mācību komanda cīņu biedrus pavadīja ar trīskāršu šauteņu salūtu. Par sava vecākā brāļa izvadīšanu pēdējā gaitā atmiņās dalās Austra TIMMA: Bija pavisam agrs rīts, kad mēs abas ar tanti aizgājām uz biedrības namu. Gribējās redzēt brāli, pēdējo reizi pabūt kopā ar viņu, kamēr vēl nav daudz ļaužu apkārt. Iegājām tukšajā biedrības nama zālē, no turienes mūs ieveda mazā istabiņā, kur baltos zārkos gulēja visi trīs kritušie. Tante atnesusi daudz ziedu un pušķo kritušos. Mani pārņēma tik savāda sajūta, ka nevarēju ne vārda pāri lūpām dabūt. Skatījos brāļa jaunā, ziedošā sejā: cik viņa tagad dzeltena, vaskam līdzīga un izmocīta. Kreisajā rokā liels caurums, tur izurbusies vāciešu lode. Nesen vēl šī mīļā seja smaidīja un draudēja vāciešiem... Otra lode, sprāgstošā, iešauta taisni krūtīs. Un tā nu viņš te guļ blakus saviem diviem cīņu biedriem, mierīgi, pavisam mierīgi — mans brašais, nevaldāmais brālis!
Drīz ierodas arī tēvs, viņš arī pārvērties līdz nepazīšanai, sirmā galva kļuvusi vēl baltāka, un ap lūpām vijas dziļi, sāpīgi vaibsti. Jaunākais brālis, vēl tikko 15 gadus vecs, stāv un nenovērš acis no kritušiem. Tēvs rūpju pilns raugās te uz savu kritušo dēlu, te uz dzīvo... Runāt nevienam negribas, visus pārņēmusi tāda stindzinoša sajūta. Pārāk daudz ir pazaudēts, sirds ir skumju pilna, un pār lūpām nenāk neviena skaņa. Zinām, ka šiem pirmajiem sekos neskaitāms daudzums citu kritušo, zinām, ka mūsu zēni cīnīsies līdz pēdējai asins pilei, līdz pēdējam elpas vilcienam par savu dzimto zemi...
Pamazām biedrības namā salasās bezpalīdzīgi daudz ļaužu. Trīs baltos šķirstus novieto starp lauru kokiem biedrības apakšējā zālē. Sēru ceremoniju biedrības namā noturēja mācītājs Bergs, tad, Šopēna maršam skanot, kritušo strēlnieku šķirstus iznes un ieliek baltajos bēru ratos, ap kuriem sanākuši gandrīz vai visi toreizējie Rīgas iedzīvotāji. Liela ļaužu pūļa pavadīts, bēru gājiens dodas uz Meža kapiem.
No atvērtajiem logiem kaisa ziedus uz kritušo šķirstiem. Rīgas ielas sen nebija pieredzējušas tādu ļaužu pieplūdumu. Sāpēs ļaudis ir vienoti. Un toreiz sāpēja visiem. — Skumji bija izdzītam Kurzemes bēglim, skumji pilsētniekam, dzirdot dienu dienā netālo lielgabalu dunoņu. Tas nebija vairs parastais bēru gājiens, te izteicās tautas izmocītā, saplosītā dvēsele; tas bija kā sāļš protesta kliedziens pret tiem, kas gribēja izdzīt mūs no mūsu dzimtenes un atkal padarīt par ubagiem un vergiem.
Meža kapos, kur kādā uzkalniņā bija izrakta kapu vieta pirmajiem, bēru gājienu sagaidīja liels ļaužu pūlis. Visspilgtāk man palikusi atmiņā toreizējā bataljona komandiera runa. Atceros, ka viņš, cildinot latviešu strēlnieku varonību, teica: “Paies gadi, paies cilvēku mūži, daudz ko slavenu aizmirsīs, bet šie pirmie trīs varoņi paliks vēsturiski. Gods un slava latvju tautai, kuras klēpī aug varoņi.”
Pēc uzrunas kapteinis R. BANGERSKIS uz kapa nolika vainagu ar uzrakstu “Tēvu zemei grūti laiki, dēliem jāiet palīgā”. Bataljona strēlnieku veidoto vainagu rotāja zīmīgi vārdi, kas lika daudziem karavīriem aizdomāties par savu sūtību un likteni – “Jo retākas kļūst mūsu rindas, jo ciešāk ap karogu stāsim” (pēc deviņām dienām “Kūtnieku” kaujā krita divi un bez vēsts pazuda pieci salūta dalībnieki — bataljona mācību komandas strēlnieki). Simboliski, ka nākamā gada sākumā, neuzklausot tēva protestus un ar vārdiem “Labāk es mirstu kā cīnītājs, nevis kā nevarīgs bēguļotājs” latviešu strēlniekos brīvprātīgi iestājās Jēkaba Voldemāra TIMMAS jaunākais brālis. Tēvzemes mīlestība un atriebības jūtas bija daudz spēcīgākas par pašsaglabāšanās instinktu. Liktenis viņam lēma kā 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka karavīram cīnīties vēsturiskajā Ziemassvētku kaujā, kā arī piedalīties Latvijas Atbrīvošanas karā mūsu armijas rindās.
Pirmajiem trim kritušajiem varam veltīt Jāņa AKURATERA 1924. gadā teiktos vārdus: Kas bija latvju strēlnieki? Pirmais rīta vējš, pirmā balss no mūsu tautas kapa, kurā tā dzīva iezārkota bija jau gadu simtus. Viņi ir robežstabs ar uzrakstu “Mēs ticam, ka mūsu tautai jādzīvo” .
Jēkabam Voldemāram TIMMAM dzejnieks Aleksandrs ČAKS krājumā “Mūžības skartie” veltījis poēmu “Vēlais viesis”, kas tapa 1936. gadā pēc Austras TIMMAS atmiņu publicēšanas.
Salīdzinoši Rīgas Brāļu kapos apbedīto 1915. – 1917.g.g. cīņās kritušo latviešu strēlnieku kopskaits ( vairāk kā 800 cilvēku ) ir lielākais šeit apglabāto karavīru apjoms. Vēstures notikumu hronoloģiskā secībā viņiem seko mūsu armijas kritušie Latvijas Atbrīvošanas karā 1919. – 1920.g.g., starpkaru posmā mirušie cīņu veterāni, Otrā pasaules kara upuri utt.
Mums tūlīt rodas jautājums – kāpēc Rīgas Brāļu kapos kopā nav visi ap 3.000 Pirmajā pasaules karā kritušie latviešu strēlnieki? Analizējot situāciju un kaujas operācijas Rīgas frontē 1915. – 1917.g.g. jāsecina, ka izskaidrojums ir tīri praktiskas dabas. Latviešu bataljonu un pulku cīnītājiem minētajā laika periodā lielākie zaudējumi bija uzbrukumos. Tātad īsā laikā dažās stundās krita ievērojams skaits mūsu strēlnieku, bieži tie bija pat vairāki simti. Nereti pēc uzbrukuma kaujas intensīvi turpinājās, daudzos gadījumos attiecīgā latviešu vienība izvietojās bijušās cīņas tuvumā armijas rezervē. Loģiski, ka šādos apstākļos lielu kritušo karavīru skaitu pārvest uz Rīgu praktiski nebija iespējams. Tāpēc netālu no kaujas vietas saviem kritušajiem biedriem latviešu strēlnieki iekārtoja lauka kara kapsētas. Tā pakāpeniski izveidojās šī tradīcija un 1915.gada oktobrī – novembrī tika ierīkoti Brāļu kapi Slokā un Ķemeros, 1916.gada martā – jūlijā vairāki karavīru kapi Ķekavas un Ikšķiles pagastos. Latviešu strēlnieku cīņām sasniedzot kulmināciju 1916.gada decembra nogalē un 1917.gada janvārī karavīru lauka kapsētas tika izveidotas pie Ložmetējkalna, Kalnciema un Tīreļpurvā. Arī Rīgas Brāļu kapos apglabāts ievērojams skaits šajā kauju posmā kritušo latviešu strēlnieku – 319 karavīri, no tiem ir 13 nezināmi. Salīdzinoši ar citiem lielākajiem strēlnieku cīņu posmiem:
- pirmās kaujas 1915.gada rudenī Tīreļpurvā, pie Plakanciema, Slokas un Ķemeriem – 29 karavīri ( t.sk. – 2 nezināmi ),
- uzbrukums pie Ķekavas 1916gada.martā – 34 karavīri,
- Ikšķiles priekštilta pozīciju ( Nāves salas ) aizstāvēšana 1916.gada martā /septembrī - 15 karavīri,
- uzbrukums pie Ķekavas 1916.gada jūlijā – 83 karavīri ( t.sk. 9 nezināmi ),
- kaujas pie Smārdes 1916.gada augustā - 19 karavīri.
Laikā, kad Rīgas frontē lielas kaujas nenotika un zaudējumi pozīciju cīņās, kā arī izlūkošanā bija nelieli, atbilstoši Rīgas Brāļu kapos tika guldīti daudzi kritušie latviešu vienību karavīri. No kopējā apglabāto skaita 46 ir virsnieki ( no tiem augstākā dienesta pakāpe – apakšpulkvedis, ir Jēkabam JUREVIČAM no 6.Tukuma bataljona ) un 48 apakšvirsnieki, pārējie – jefreitori vai strēlnieki. Rīgas Brāļu kapi bija pēdējā atdusas vieta lielākai daļai kritušo virsnieku, kā arī mirušajiem Apvienotajā latviešu strēlnieku bataljonu lazaretē, kura atradās Rīgā. Zināms skaits aizgājēju tika apbedīti katrs savas dzimtas kapos vai vadoties pēc situācijas citās dažādu pilsētu kapsētās.
Par bēru ceremonijas norisi Rīgas brāļu kapos. Attiecīgā bataljona vai pulka komandieris rakstiski lūdza „Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejai” veikt kritušā karavīra apglabāšanu un segt attiecīgos izdevumus. Daži jautājumi palika vienības atbildības jomā – kapa izrakšana, goda sardze, zārka nešana un atvadu salūts ar šauteņu trīs zalvēm. Minētā komiteja Rīgā veica visas pārējās nepieciešamās darbības – sludinājumu ievietošana latviešu laikrakstos, zārku un krustu iegāde, garīdznieka un muzikālā pavadījuma ( koris un orķestri ) nodrošināšana, dažādu citu formalitāšu ( sarakste ar piederīgajiem un strēlnieku vienību, ceremonijas norise, fotogrāfa darbība u.c. ) kārtošana. Nelielam ieskatam - komiteja 1916.gada oktobrī organizēja kopā 16 karavīru apbedīšanu ( par šīm 10 bērēm tika izdoti 533,50 rbļ. ). Minētos darbus visu kara laiku pārzināja komitejas algotais darbinieks Fricis KŪMIŅŠ. Katrās karavīru bērēs atvadu runu vienmēr kopā ar vienības komandieri teica kāds no komitejas vadības – Jānis GOLDMANIS, Jānis ZĀLĪTIS, Voldemārs ZĀMUELS, atvaļināts ģenerālis Jēkabs PLŪME u.c. Pēc ieraksta 6.Tukuma latviešu strēlnieku bataljona virsnieka Jāzepa GROSVALDA dienasgrāmatā redzam, ka 1916.gada aprīlī vienības kritušo karavīru bērēs goda sardzes pienākumus un atvadu zalves šāva šim uzdevumam sagatavota un labākajās formās ietērptā bataljona jātnieku – izlūku komanda. Garīdznieku pienākumus veica luterāņu mācītāji Pēteris APKALNS, Edgars BERGS, Fricis ŠMITHENS un GODIŅŠ, kā arī pareizticīgo mācītāji – Andrejs JANSONS un BORMANIS. Stingri tika ievērota katra kritušā karavīra reliģiskā piederība – 1917.gada 29.jūlijā pozīcijās bojā gājušais 2.Rīgas latviešu strēlnieku pulka strēlnieks Osmans Ahmets SOFINS, kurš bija musulmanis, Rīgas Brāļu kapos tika apglabāts šajā pašā dienā. Kapsētā apbedīti arī citu tautību karavīri, kuri karoja latviešu strēlnieku vienībās – igauņi ( F.KURKUS, L.LUIKS, E.OOTS, M.VOIPS ), lietuvieši ( J.GAVENS, A.MAŽUHNO ), krievi ( J.ASJUTINS, N.LOPATINS ) un poļi ( B.PRECIŽEVSKIS ). Kā jaunākie zināmie kapos apglabātie karavīri ir 5.Zemgales latviešu strēlnieku bataljona strēlnieki Vilis GRĪNBERGS ( 15 g.v. ) un Emīls STAMGUTS ( 16 g.v. ). Kā pēdējie no kritušajiem strēlnieku vienību karavīriem vairākus gadus pēc kara 1925.gada19.maijā Rīgas Brāļu kapos ir pārapbedīti no Ropažu pagasta Rīgas atstāšanas kaujās 1917.gada vasaras nogalē bojā gājušie trīs 2.Rīgas latviešu strēlnieku pulka virsnieki – I.KALNIŅŠ, A.SPOLĪTIS un A.ULMANIS. Bēru ceremonijās kopā ar tuviniekiem un cīņu biedriem vienmēr dalību ņēma liels skaits rīdzinieku, kā arī Rīgā dzīvojošie bēgļi no daudziem Latvijas novadiem. Kā piemēru jāmin1916.gada 2.janvāris, kad atvadīties Rīgas Brāļu kapos no pieciem kritušajiem varoņiem ieradās vairāki tūkstoši cilvēku. Tautas izjustā un sirsnīgā līdzdalība katrā bēru ceremonijā ievērojami cēla latviešu strēlnieku kaujas garu turpmākajām cīņām, sāpes un naids stiprināja tautas kopības sajūtu.
„Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja” kara laikā pēc radinieku lūguma veica arī 20 kritušo karavīru – K.AVOTIŅA, T.AVOTIŅA, K.BETMAŅA, A.BRAUNFELDA, M.FETERA, H.KRASTA, J.KRASTIŅA, K.MEIJERA, A.MUZIKANTA, J.OŠA, K.PRĀVESTA, R.REITMAŅA, E.RUNGAS, F.ŠTEIMAŅA, E.ŠTEINERTA, M.ŠVARCA, V.VEILANDA, J.ZEIBOTA, J.ZĒMAŅA, J.ZIEDIŅA pārapbedīšanu no dažādām kara lauka kapsētām uz Rīgas Brāļu kapiem. Uz pirmo trīs kritušo strēlnieku kapu kopiņām 1915.gada oktobrī tika uzstādīti čuguna krusti, turpmāk komiteja šo procesu unificēja – tika izmantoti vienotas formas balti koka krusti ar uzrakstiem latviešu valodā. Ar 1916.gadu kapsētas iekārtošanas darbos sāka iesaistīties latviešu strēlnieki, rudenī esot armijas rezervē pie Rīgas 3.Kurzemes latviešu strēlnieku pulks katru dienu sūtīja darbos uz kapsētu virsnieka vadībā 50 karavīrus. Saviem kritušajiem biedriem cīnītāji ziedoja arī individuāli – 1917.gada vasarā strēlnieks Pēteris ZELTIŅŠ Rīgas brāļu kapiem dāvināja par 210 rbļ. iegādātu ūdens pumpi. Visa tauta kopa un iekārtoja savu karavīru Svētnīcu. Pirmā pasaules kara noslēgumā Rīgas Brāļu kapi ar savu balto krustu rindām un latviski vienkāršo vidi uz jebkuru cilvēku atstāja paliekošu iespaidu.
Nedaudz ieskatam par starpkaru posmā izveidoto tradīciju, kad visa tauta Rīgas Brāļu kapos godināja un pieminēja šeit apbedītos kritušos latviešu strēlniekus. Pēc jaunā kalendāra tā tika atzīmēta 5. un 6.janvārī, kad notika lielākā mūsu visu astoņu pulku kauja ( t.s. Ziemassvētku cīņas ). Tradīcija tika uzsākta 1921. gada 6. janvārī, kad klātesot augstākajām Latvijas valsts amatpersonām pirmo reizi tika godināta Ziemassvētku kaujās kritušo karavīru piemiņa. No rīta Rīgā, pie Armijas virsnieku kluba Esplanādē pulcējās virsnieki, karavīri, vecie latviešu strēlnieki un dažādu organizāciju pārstāvji. Gājienu uz Rīgas Brāļu kapiem vadīja pulkvedis Roberts DAMBĪTIS, pulkvedis—leitnants Roberts KLINSONS, kapteinis Alfrēds DZENIS un mācītājs Pēteris APKALNS. Vecie strēlnieki bija sagrupēti pa saviem bijušajiem astoņiem kaujas pulkiem, un pēc divām stundām procesija ieradās kapsētā. Kopīgi tika izpildīta garīgā dziesma, pēc tās sekoja mācītāja Pētera APKALNA un apsardzības ministra Jāņa GOLDMAŅA uzrunas, kā arī kritušo cīņu biedru godināšana. Pēcpusdienā Armijas virsnieku klubā, klātesot visiem svinību dalībniekiem, Valsts prezidents Jānis ČAKSTE ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvoja par varonību 1916.—1917. gada cīņās pret vāciešiem bijušo latviešu strēlnieku pulku virsniekus Jāni KURELI, Robertu KLINSONU un Edgaru SUKURU. Kluba telpas bija rotātas ar veco latviešu strēlnieku vienību karogiem, pulkveža Fridriha BRIEŽA portretu un fotogrāfa Jāņa RIEKSTA uzņēmumiem par vēsturiskajām kaujām Rīgas frontē Pirmā pasaules kara laikā. Piemiņas diena tika noslēgta vakarā Rīgas latviešu biedrībā ar diviem referātiem, koncertu un saviesīgu kopmielastu. Nākamā gada 6. janvārī pēc šāda scenārija tika organizēta otrā piemiņas diena, tikai šoreiz veco strēlnieku jau bija krietni vairāk. Tradīcija kļuva populārāka, arī iepriekšējā gada laikā krietns skaits agrāko latviešu pulku karavīru atgriezās Tēvzemē no kara vai bēgļu gaitām Padomju Krievijā. Vienlaikus no Armijas virsnieku kluba ar ceremoniju uz Rīgas Brāļu kapiem izvadīja priekšlaicīgā nāvē mirušo 4. Valmieras kājnieku pulka kapteini Artūru SPUĻĢI-SPUĻĢI, kas kā strēlnieks un virsnieks trīs gadus karoja 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka rindās. Turpmāk, pārņemot darbus no speciāli izveidotās Rīcības komitejas, Ziemassvētku kaujas atceres piemiņas pasākumus centralizēti uzņēmās organizēt 1923. gadā izveidotā Veco latviešu strēlnieku biedrība. Ar 1924. gadu viena no mūsu karavīru ilgstošākajām tradīcijām pēc vairāku bijušo strēlnieku ieteikuma tika izvērsta divu dienu garumā, galvenais pasākums — lielais gājiens pa Rīgas ielām pie kritušajiem — palika kā dominante. Iepriekšējā vakarā, 5. janvārī, Rīgas Brāļu kapos pie izveidotā Svētās uguns altāra nostājās baltos maskēšanās apmetņos tērpta godasardze, kura pildīja šos pienākumus visu nakti un līdz nākošās dienas noslēgumam. Sardzi nodrošināja Latvijas Kara invalīdu biedrības vecie karavīri pēc brīvprātības principa. Tobrīd Svētās uguns altāra konstrukcija bija vienkāršs tēstu akmeņu krāvums, uguni nodrošināja ar malkas šķilām. Pirmo Svēto uguni iededza Latvijas Valsts prezidents Jānis ČAKSTE, viņam asistēja Ministru prezidents Zigfrīds Anna MEIEROVICS un kara ministrs Jānis DUCENS (ģenerālim Andrejam AUZĀNAM iededzot uguni 1931. gada 5. janvārī, vienlaikus ar diviem prožektoriem izgaismoja Mātes Latvijas tēlu ). Nākamajā dienā, kad pie Svētās uguns altāra pienāca no Rīgas centra lielais gājiens, sardzē atradās astoņi sargi, tādējādi simbolizējot astoņus latviešu strēlnieku pulkus. Tradīcija ar sardzi guva lielu atsaucību, un turpmāk tā tika organizēta vienmēr — līdz pat Latvijas valsts okupācijai 1940. gada vasarā. Kā vēl viena no 1924. gada novitātēm jāatzīmē 6. janvāra lielā gājiena uzsākšana no Latvijas Kara muzeja. Kopumā šis gads Rīgas Brāļu kapiem bija ļoti nozīmīgs, jo tika uzsākta grandiozā memoriālā ansambļa celtniecība. Nākamajā gadā pēc pirmā vakara pasākumiem Rīgas Brāļu kapos pirmo reizi tika organizēts latviešu strēlniekiem veltīts dievkalpojums Doma baznīcā. Turpmāk ceremoniālā izmaiņas principā netika veiktas — 5. janvārī pēc godasardzes nostāšanās pie Svētās uguns altāra Rīgas Brāļu kapos, dažām uzrunām un svecīšu iedegšanas vakarā sekoja kritušajiem karavīriem veltīts dievkalpojums Rīgas Doma baznīcā. Nākamajā dienā lielais tautas gājiens uz Brāļu kapiem. Katra Zvaigznes diena tika noslēgta ar svinīgu ceremoniju Armijas virsnieku klubā Esplanādē, kopmielastu un balli. Kopējais cilvēku skaits šajā saviesīgajā daļā parasti bija ap 500. Vairāk nekā desmit gadu garumā šādi, divu dienu ilgumā Latvijas galvaspilsētā Rīgā atzīmēja Pirmā pasaules kara lielāko un nozīmīgāko latviešu strēlnieku kauju, kā arī citas mūsu pulku cīņas. Kritušo cīnītāju piemiņai veltītās ceremonijas ar Latvijas valsts augstāko amatpersonu, armijas vadības un daudzu sabiedrisko organizāciju klātbūtni nozīmīgi veicināja tautas saliedēšanos un patriotisma nostiprināšanos. Vecie latviešu strēlnieki ar gandarījumu sirdī varēja konstatēt, ka viņu cīņas nav bijušas veltīgas. Kā īpašs izņēmums jāmin 1934. gada 6. janvāris, kad pirms saviesīgās daļas Nacionālajā teātrī notika teātra lugas «Zvaigžņu pulki» pirmizrāde Augusta LAIVIŅA (bijušā 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka karavīra) režijā. Skatuves inscenējumā ar dažādām karavīru dzīves ainām un epizodēm tika atveidotas vēsturiskās latviešu strēlnieku cīņas pie Rīgas. Tikai reizi, gadu pirms Latvijas valsts okupācijas, 6.janvāra tradīcija tika mainīta un pārtraukta. Tieši šajā dienā mira bijušais Valsts prezidents Gustavs ZEMGALS, tāpēc gājiens no Latvijas Kara muzeja uz Rīgas Brāļu kapiem, kā arī vakara svinīgā daļa tika pārcelta uz 8. janvāri. Jāpiebilst, ka pašreizējā veidolā Svētās uguns altāris Rīgas Brāļu kapu centrālajā daļā ir kopš 1933. gada 17. novembra.
Latvijas Republikai atgūstot neatkarību, mūsu karavīru un visas tautas vēsturisko tradīciju pulkveža Jura VECTIRĀNA vadībā 1992. gada 6. janvārī atjaunoja Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta karavīri. Pēc kauju vietu apmeklējuma Ložmetējkalnā un Tīreļpurvā 50 virsnieki, instruktori un kareivji Rīgas Brāļu kapos vakara krēslā iededza svecītes, nolika ziedus un nostājās godasardzē pie Mātes Latvijas tēla, kā arī pie Svētās uguns altāra. Ar nākamo gadu nozīmīgās ceremonijas organizēšanu pārņēma Aizsardzības spēku Štāba bataljons, kurš to izpilda arī patreiz. Mūsdienās NBS karavīri turpina Latvijas brīvības cīnītāju iedibinātās tradīcijas un rūpējas par to saglabāšanu. Tā ir arī simboliska saikne, kas mūs idejiski vieno ar vecajiem latviešu strēlniekiem.
Rakstnieks Kārlis SKALBE par mūsu kritušajiem: „Strēlnieku cīņas ir prasījušas daudz upuru un viņi ir pratuši upurēt. Bet kas paliek no mūsu dzīves. Leģenda uz dažām vēstures lapas pusēm. Strēlnieki – būs viena no spožākām.”
P.S. – datējumi līdz 1918.gadam tiek doti pēc vecā stila.
AVOTI:
- P. DARDZĀNS “Latviešu vecā strēlnieka atmiņas, pārdomas, atziņas”, 1. sējums. (ASV, Čikāga - 1985, 235. lpp.);
- Ģenerālis M.PENIĶIS “Pasaules karš 1914., 1915. un 1916. gadā, Latviešu strēlnieku bataljonu — pulku cīņas”, II daļa. (Rīga - 1939, lpp. 495., 510./513.);
- R. BANGERSKIS “Mana mūža atmiņas”, 1. grāmata. (Kopenhāgena - 1958, lpp. 320/324);
- 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 1915. gada pavēles Nr. 63-1, 2; 74-1; 87-3;
- 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona 1916. gada pavēles nr. 137, 140, 273, 279;
- Latvijas Valsts Vēstures arhīvs:
- 5434 fonds, lietas apraksts 1, lieta 887, lpp. 36,39;
- 4254 fonds, apraksts 1, lieta 659, lpp.1/144; - Rīgas pilsētas Vēstures arhīvs – 210 lieta, lietas apraksts 1, lieta 4;
- Krievijas Valsts Kara Vēstures arhīvs:
– 391 fonds, lietas apraksts 1, lietas 1718, 1719, 1720, 1721, 1743;
- 3454 fonds, lietas apraksts 1, lieta 48; - Krievijas 12. armijas 1915. gada pavēle nr. 120-1;
- J.AKURATERA kopotie raksti, 12. sējums (Rīga – 1928., lpp. 249 – 253);
- A.ČAKS „Mūžības skartie” (Rīga – 1988., lpp. 222);
- J.KAKTIŅŠ „Varoņu sejas” (Rīga – 1930., lpp. 191 – 198);
- J.LISMANIS „1915 – 1920 kauju un kritušo karavīru piemiņai” (Rīga – 1999., lpp. 150, 151, 156, 157, 237, 264, 294, 296, 297);
- Latviešu Strēlnieks (Rīga 1926./1927., nr. 5., lpp. 24);
- Latviešu Strēlnieki (Rīga 1935., nr.1., lpp. 59-60; Rīga 1936., nr. 6., lpp. 598, 599, 614, 615, 617, 618, 619, 620; nr.9., lpp. 866, 868, 900; Rīga 1940., nr.33, lpp. 3360/3362);
- Brīvais Strēlnieks 1917.16.04.;
- Dzimtenes Vēstnesis 1915.27. un 28.10., 1916.04.01., 18.03.;
- Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis 1927.11.01.;
- Jaunākās Ziņas 1921.07.01., 1937.06., 07.01.;
- Latvijas Kareivis: 1921.08.01., 1922.08.01., 1923.08.01., 1924.06.,08.01., 1925.06.01., 1926.06.01., 1927.06.01., 1928.06.,08.01., 1929.05.01., 1930.05., 06.01., 1931.04., 06., 08.01., 1932.01.01., 1933.06.01., 1934.06.01., 1938.04., 05., 06.01., 1939.05., 06.01., 1940.06.01.;
- Līdums 1915.22.10; 1917.04.07., 04.08.;
- Rīgas Ziņas 1916.12.08.;
- Rīts 1935.06.01., 1936.06.01.;
- J.GROSVALDA dienasgrāmata (1916. gads).
PIRMAJĀ PASAULES KARĀ KRITUŠO UN RĪGAS BRĀĻU KAPOS APGLABĀTO
LATVIEŠU STRĒLNIEKU VIENĪBU KARAVĪRU SARAKSTS
1. DAUGAVGRĪVAS LATVIEŠU STRĒLNIEKU BATALJONS (PULKS)
| Virsnieki | |||
| ABOLDS Artūrs | 1917.18.01. | ||
| OZOLS Kārlis | 1916.28.12. | ||
| PĪRĀGS Teodors Ģederta d. | 1916.19.03. | ||
| STRĒLNIEKS Bernhards | 1917.21.01. | ||
| Apakšvirsnieki | |||
| DIEVIŅŠ Jānis | 1916.28.12. | ||
| GAILIS Kārlis Mārtiņa d. | 1916.06.07. | ||
| JŪDZIS Jānis Jāņa d. | 1917.25.01. | ||
| POGULIS Ernests Jāņa d. | 1917.15.04. | ||
| KALNIŅŠ Kārlis Ādama d. | 1916.06.07. | ||
| LUIKS Leonhards Jura d. | 1917.01.04. | ||
| NAURE Jānis | 1915.19.10. | ||
| PAEGLE Bruno Ernesta d. | 1917.18.01. | ||
| POLE Andžs Andža d. | 1917.18.01. | ||
| Strēlnieki | |||
| ĀBELS Kārlis Žaņa d. | 1916.22.03. | KRAVAINIS Jēkabs Mārtiņa d. | 1916.03.03. |
| ĀBOLIŅŠ Nikolajs Nikolaja d. | 1917.27.05. | KRONBERGS Ansis Friča d. | 1916.22.03. |
| ADERMANIS Kārlis Kārļa d. | 1916.22.06. | KRŪMIŅŠ Kristaps | 1915.23.10. |
| ANDERSONS Jānis Jāņa d. | 1917.14.07. | KRŪMIŅŠ Voldemārs | 1917.19.06. |
| ANNUS Mārtiņš Krišjāņa d. | 1916.22.06. | KUPAČS Jānis | 1917.05.01. |
| ASMIŅŠ Kārlis Dāvja d. | 1916.22.09. | ĶEMPELIS Kārlis Krišjāņa d. | 1916.31.12. |
| AUGSTPŪTIS Jānis Miķeļa d. | 1916.18.02. | LAĶIS Hugo | 1916.26.08. |
| BATLIŅŠ Voldemārs Jēkaba d. | 1916.31.12. | LAPAINIS Juris Mārtiņa d. | 1917.18.01. |
| BAUMANIS Vilis Jāņa d. | 1916.15.06. | LIEPA Ernests Friča d. | 1917.25.01. |
| BĒRZIŅŠ Jāzeps | 1917.21.01. | LINDE Nikolajs | 1917. |
| BĒRZIŅŠ Kārlis Jāņa d. | 1916.12.04. | LŪSIS Jānis Pētera d. | 1916.11.07. |
| BLUMBERGS Žanis Jāņa d. | 1917.08.04. | MARTOVS Jānis | 1917.21.01. |
| BLŪMS Augusts Andreja d. | 1916.14.05. | MEDVEDS Pēteris Jāņa d. | 1916.13.07. |
| BLŪMS Fricis Jāņa d. | 1917.05.01. | MEIJA Rūdolfs | 1917.25.02. |
| BOGSBERGS Arvīds Jēkaba d. | 1916.28.12. | MEIJERS Krišjānis Eduarda d. | 1916.14.09. |
| BUŠS Fricis Viļa d. | 1917.21.01. | MIGLĀNS Pēteris Jēkaba d. | 1917.21.01. |
| BUTENIEKS Juris Jāņa d. | 1915.19.10. | MILLERS Augusts | 1917.06.05. |
| CELMS Žanis Jāņa d. | 1916.22.03. | MUIŽNIEKS Artūrs | 1916.26.03. |
| CEPURNIEKS Jānis Mārtiņa d. | 1917.08.02. | NIEDRĪTIS Jūlijs | 1916.11.05. |
| DĀLDERIS Kārlis | 1917.29.07. | OOTS Eduards Ādolfa d. | 1915.27.11. |
| DAMBE Žanis | 1915.12.11. | OSTRANOVIČS Zāmuels | 1917.25.02. |
| DAMBRĀNS Krišjānis | 1915.19.11. | OZOLS Ernests Miķeļa d. | 1917.03.01. |
| DANKERS Oskars Rūdolfa d. | 1917.21.01. | OZOLS Žanis Jēkaba d. | 1917.28.01. |
| DĀVIDSONS Ernests | 1916.26.08. | PORIETIS Jūlijs | 1917.21.01. |
| DIMZA Žanis Jura d. | 1916.31.12. | POZDŅAKS Ādams Jāņa d. | 1917.28.01. |
| DRANGA Mārtiņš | 1917.27.05. | PRĀVESTS Kārlis Indriķa d. | 1917.25.02. |
| DREIMANIS Ansis Andreja d. | 1917.28.01. | PUIKALCS Ernests Jēkaba d. | 1917.18.01. |
| DREIMANIS Jānis Anša d. | 1917.21.01. | PURIŅŠ Aleksandrs Brenča d. | 1916.28.12. |
| DULBE Hugo | 1917.02.08. | PUTNIEKS Jānis | 1916.13.07. |
| EGLĪTIS Voldemārs Jēkaba d. | 1917.28.01. | PUTNIŅŠ Pēteris Pētera d. | 1916.08.07. |
| ERNESTS Fricis | 1915.19.10. | RADVILS Antons | 1917.15.06. |
| FETERIS Miķelis Jāņa d. | 1916.04.08. | RATNIEKS Arnolds | 1916.26.03. |
| FIŠERS Mārtiņš Mārtiņa d. | 1917.25.01. | RITENBERGS | 1917.21.01. |
| FOLKMANIS Ādolfs Eduarda d. | 1915.19.10. | ROZENBERGS Vilis | 1917.21.01. |
| FRĪDBERGS Krišs | 1917.21.07. | ROZENBLATS Eduards Pētera d. | 1917.11.01. |
| GARKULS Otto Kārļa d. | 1916.05.04. | SESKIS Jānis Jāņa d. | 1917.01.04. |
| GAVENS Jons Jona d. | 1915.15.10. | SILIŅŠ Francis | 1915.05.11. |
| GOBIŅŠ Mārtiņš Jāņa d. | 1916.08.07. | SIRMAIS Pauls | 1917.28.01. |
| GRĪNVALDS Pēteris | 1916.23.04. | SKUJA Jānis Kriša d. | 1915.23.10. |
| GRĪSLIS Teodors Jēkaba d. | 1916.13.07. | STANKEVIČS Kārlis Kārļa d. | 1916.17.03. |
| GŪTMANIS Jēkabs Jēkaba d. | 1916.11.07. | STIEBRIS Jānis | 1917.02.08. |
| HOFMANIS Rūdolfs Jāņa d. | 1915.19.10. | STRĒLNIEKS Pēteris Jēkaba d. | 1917.18.01. |
| IRBĪTIS Jānis | 1916.15.06. | STŪRIS Andrejs Jura d. | 1915.15.10. |
| JANOVS Francis | 1917.08.02. | SVILPE Jānis Jēkaba d. | 1916.14.03. |
| JANSONS Kristaps | 1915.12.11. | ŠNORE Pēteris Pētera d. | 1916.22.06. |
| JERMACANOVS Jānis | 1916.20.07. | ŠNUROVS Krišjānis | 1916.19.10. |
| JŪLIKS Eduards | 1916.16.07. | ŠTEIMANIS Fricis Dāvja d. | 1916.08.10. |
| KADAKS Indriķis | 1917.21.01. | ŠTEINERTS Ernests Ernesta d. | 1916.01.10. |
| KAIMIŅŠ Pēteris Teņa d. | 1916.02.08. | TIMMA Jēkabs Voldemārs | 1915.15.10. |
| KALNIŅŠ Pēteris | 1916.16.07. | TIMŠA Roberts Otto d. | 1916.31.12. |
| KĀRKLIŅŠ Augusts | 1917.18.08. | ULMANIS Žanis Jāņa d. | 1916.06.07. |
| KAUGARS Pēteris Miķeļa d. | 1917.13.07. | VIDMANIS Kristaps | 1916.04.08. |
| KELMS Pēteris Maijas d. | 1916.22.11. | VILŠINSKIS Jāzeps Jāzepa d. | 1916.12.07. |
| KESE Aleksandrs | 1917.02.08. | ZAUMANIS Jānis | 1917.21.01. |
| KIRŠTEINS Ernests Ernesta d. | 1916.22.06. | ZELČS Jāzeps Antona d. | 1917.18.01. |
| KLAUSTIŅŠ Kristaps Friča d. | 1915.22.11. | ZELČS Nikodems Nikolaja d. | 1917.18.01. |
| KLAVIŅŠ Roberts Jāņa d. | 1917.28.01. | ZIEMELIS Arnolds Krišjāņa d. | 1916.31.12. |
| KNEGERS Andrejs Andreja d. | 1917.28.01. | ZIEMELIS Krišjānis Kristapa d. | 1916.31.12. |
| KOCIŅŠ Jānis | 1917.18.01. | ZOŠS Izidors Pētera d. | 1917.25.01. |
| KOKALIS Kārlis Ģederta d. | 1917.25.01. | SNĒPE Kārlis | 1917.06.05. |
| KRASTIŅŠ Jānis Jāņa d. | 1916.26.08. |
2. RĪGAS LATVIEŠU STRĒLNIEKU BATALJONS(PULKS)
| Virsnieki | |||
| JANĒVIČS Jānis | 1917.18.01. | ||
| JANSONS Jānis | 1916.27.10. | ||
| KALNIŅŠ Indriķis | 1925.19.05. | ||
| ĶENCIS Eduards | 1916.15.03. | ||
| OZOLIŅŠ Jānis Nikolajs | 1917.27.06. | ||
| SPOLĪTIS Antons Pētera d. | 1925.19.05. | ||
| ULMANIS Alfrēds | 1925.19.05. | ||
| ZIEDIŅŠ Pēteris | 1917.04.08. | ||
| Apakšvirsnieki | |||
| BOČS Jānis Friča d. | 1917.04.08. | ||
| CAUNE Ernests Jāņa d. | 1917.08.04. | ||
| FABRICIUS Jānis Miķeļa d. | 1917.25.01. | ||
| JAKUBOVIČS Juris Jēkaba d. | 1916.14.03. | ||
| JUMIĶIS Jānis Fridriha d. | 1916.17.03. | ||
| ŪDRIS Jānis Kārļa d. | 1917.29.07. | ||
| VILNIS Pauls | 1916.17.03. | ||
| Strēlnieki | |||
| AKMEŅKALNS Jānis Miķeļa d. | 1917.09.06. | KRŪMIŅŠ Fricis | 1917.21.07. |
| ALKSNIS Jānis Jēkaba d. | 1917.22.06. | KURPNIEKS Ernests | 1917.18.01. |
| ALTROKS Žanis Jēkaba d. | 1915.26.10. | LĀCIS Jānis Jāzepa d. | 1917.03.01. |
| ANDERSONS Juris | 1917.02.08. | LANGMANIS Andrejs Kārļa d. | 1916.14.03. |
| ASME Fridrihs Aleksandra d. | 1917.06.07. | MARGA Jānis Jāņa d. | 1917.02.06. |
| AUSLANDS Juris Mārtiņa d. | 1917.25.01. | MEŽIŅŠ Jānis | 1917.11.01. |
| AUZA Gustavs | 1917.18.08. | MUIŽNIEKS Ādams Jāņa d. | 1917.03.01. |
| BAUMANIS Pēteris Aloīza d. | 1917.18.01. | MUNCIS Vilis Pētera d. | 1917.08.04. |
| BEBRIS Gustavs Jāņa d. | 1917.28.01. | ODIŅŠ Jānis Jura d. | 1917.18.01. |
| BEIRĀTS Eduards Ernesta d. | 1915.26.10. | OSĪTIS Valentīns | 1916.14.03. |
| BERGMANIS Arvīds Jāņa d. | 1916.15.12. | OZOLIŅŠ Fricis | 1916.14.03. |
| BĒRZIŅŠ Jānis | 1917.01.04. | OZOLIŅŠ Kārlis | 1916.08.10. |
| BICĀNS Jānis Antona d. | 1917.25.04. | OZOLLAPA Ansis | 1917.29.04. |
| BĪRONS Jānis Kaspara d. | 1916.23.04. | OZOLS Alberts Pētera d. | 1916.17.03. |
| BLAUŠTEINS Kārlis | 1917.04.03. | OZOLS Kārlis Jāņa d. | 1917.25.01. |
| BRAHMANIS Roberts | 1916.17.03. | PETROVSKIS Iļja | 1917.10.07. |
| BRAKMANIS Jānis Jāņa d. | 1916.30.08. | PLOŠA Jānis Jāņa d. | 1917.24.08. |
| BRAUNS Kārlis | 1917.04.08. | PORIETIS Jānis | 1917.07.08. |
| BUKS Fricis Brenča d. | 1917.28.01. | PULGA Antons | 1917.08.04. |
| CĪRULIS Pēteris Mārtiņa d. | 1917.08.04. | PUĻĶIS Roberts Ernesta d. | 1917.08.04. |
| CINĪTIS Aleksandrs | 1915.22.12. | RADEIKA Jāzeps | 1916.22.06. |
| DĀBOLIŅŠ Mārtiņš Mārtiņa d. | 1916.14.03. | RAMBA Jānis | 1917.18.02. |
| DAMŠKALNS Georgs Bērtuļa d. | 1916.17.03. | REZGALS Andrejs Andreja d. | 1917.25.01. |
| DANCIS Jēkabs Jēkaba d. | 1917.18.01. | RIHTERS Jānis | 1917.03.01. |
| DĀRZNIEKS Jānis | 1916.14.03. | ROZENBERGS Andrejs Miķeļa d. | 1916.01.10. |
| DREIJERS Andrejs Andreja d. | 1917.08.02. | RUNCIS Vilhelms Pētera d. | 1917.08.04. |
| DUBAVS Jānis | 1916.01.03. | SARKANBĀRDIS Kārlis | 1916.28.12. |
| DŪDUMS Juris | 1917.08.07. | SMILŠKALNS Fricis Jēkaba d. | 1916.31.12. |
| DUKAŠS Andrejs | 1917.03.01. | SOFINS Osmans Ahmets | 1917.29.07. |
| EGLĪTIS Alfrēds | 1915.26.10. | SPARS Augusts | 1916.07.05. |
| ENNE Jānis Jēkaba d. | 1916.17.03. | SŪNA Jūlijs Andreja d. | 1916.17.03. |
| FREIBERGS Kārlis | 1917.04.02. | ŠEMJOTS Alberts | 1917.13.05. |
| GAREJEVS Sultans | 1916.01.03. | ŠĶĒDE Jānis Matīsa d. | 1916.31.12. |
| GEBHARDS Leopolds Hugo d. | 1917.05.01. | ŠLĀFMANIS Jānis | 1917.28.01. |
| GRANTS Fricis Jāņa d. | 1917.25.01. | ŠNEPSTS Ernests Augusta d. | 1917.25.01. |
| GRĪNVALDS Eduards Franča d. | 1916.13.01. | ŠPALTS Jānis Kārļa d. | 1917.28.01. |
| GRJUNJAŠINS Aleksandrs | 1917.25.03. | ULMANIS Mārtiņš Zāmueļa d. | 1916.30.08. |
| HŪNS Pēteris | 1917.04.08. | UPE Kārlis Jēkaba d. | 1916.11.06. |
| JURGENSONS Eduards | 1917.13.05. | VANAGS Ernests | 1916.22.10. |
| KALNIŅŠ Kārlis Kārļa d. | 1917.13.05. | VANAGS Sīmanis Jāņa d. | 1916.30.04. |
| KĀRKLIŅŠ Alfrēds | 1917.18.02. | VECKALNS Voldemārs | 1917.03.01. |
| KĻAVIŅŠ Kārlis Kārļa d. | 1916.17.03. | VECKUNGS Žanis | 1917.03.01. |
| KRASTIŅŠ Jānis Jēkaba d. | 1917.08.04. | ZĀBAKS Atis | 1917.21.01. |
| KRASTIŅŠ Pēteris Gusta d. | 1917.11.01. | ZARIŅŠ Jānis | 1917.21.01. |
| KRASTS Jānis | 1917.27.05. | ZEIBERGS Augusts | 1917.07.08. |
| KRAUKLIS Pēteris Dāvida d. | 1917.11.01. | ZVĪNIS Žanis Lavīzes d. | 1916.15.03. |
| KREILIS Ādolfs Jāņa d. | 1917.08.04. |
3. KURZEMES LATVIEŠU STRĒLNIEKU BATALJONS(PULKS)
| Virsnieki | |||
| BAUMANIS Alfrēds | 1917.21.01. | ||
| GRENCIONS Jānis | 1917.21.01. | ||
| MELDRIŅŠ Edmunds Jāņa d. | 1915.27.10. | ||
| ŠPONS Eduards | 1917.28.01. | ||
| TREIMANIS Otto Jura d. | 1916.02.03. | ||
| VECPUISIS Teodors | 1916.31.12. | ||
| ZĪVERTS Otto | 1915.27.10. | ||
| Apakšvirsnieki | |||
| BĒRZIŅŠ Pēteris Jāņa d. | 1916.02.11. | ||
| DAMBIS Jānis | 1916.10.08. | ||
| FLEGMANIS Ansis Kārļa d. | 1917.06.07. | ||
| GAILIS Jānis | 1916.08.07. | ||
| JŪCIS Fricis Stepana d. | 1917.28.01. | ||
| KERVIČS Arvīds | 1916.26.03. | ||
| LOMS Kaspars | 1916.03.12. | ||
| LŪSIS Leonards Andreja d. | 1917.08.04. | ||
| ŠMITHENS Kārlis | 1917.21.01. | ||
| ŽIGLEVICS Voldemārs | 1916.02.01. | ||
| Strēlnieki | |||
| ANDERSONS Augusts | 1916.10.12. | KRŪMS Kārlis Friča d. | 1917.21.02. |
| BAMBIS Kārlis Pētera d. | 1916.18.10. | KUBULIŅŠ Žanis | 1917.19.06. |
| BĒRZIŅŠ Dāvids | 1915.31.10. | KULVERIS Eduards | 1917.05.01. |
| BĒRZIŅŠ Jānis | 1917.08.04. | KUPERŠMITS Otto | 1916.25.05. |
| BODNIEKS Aleksandrs | 1916.28.05. | ĶIRSIS Jāzeps Mārtiņa d. | 1916.09.01. |
| BOTRA Antons | 1916.09.03. | LAPSA Juris | 1916.28.12. |
| BRANTS Voldemārs | 1917.08.02. | LEIMANIS Jānis | 1915.19.11. |
| BRŪTGĀNS Jānis Friča d. | 1917.25.01. | LĒPE Jānis Jāņa d. | 1917.18.02. |
| BUDVIGS Jānis | 1916.29.06. | LIESTE Eduards Jāzepa d. | 1917.05.01. |
| BUKOLDS Ernests | 1917.14.01. | LIRKAS Otto | 1916.31.12. |
| CĪRULIS Aleksandrs | 1917.02.04. | MARTINSONS Jānis | 1916.02.01. |
| DOBROVIČS Jānis | 1917.28.01. | MEŽATUČS Izidors Kazimira d. | 1917.05.01. |
| DRAUDIŅŠ Aleksandrs | 1917.10.08. | MIEŽĀNS Jānis | 1916.25.01. |
| DUDELIS Pēteris Donata d. | 1916.28.12. | NOBREITS Fridrihs | 1916.18.08. |
| FRANCIS Jānis Jāņa d. | 1916.10.08. | PAVELONIS Kazimirs | 1917.02.06. |
| FRĪDENBERGS Fricis | 1915.12.11. | PAULIS Jānis | 1917.02.06. |
| FRIDRIHSONS Krišs | 1917.02.06. | PIKMANIS Fricis | 1916.11.07. |
| GALIŅŠ Ansis | 1917.07.08. | PLOŠE Jānis Pētera d. | 1915.05.12. |
| GRANTIŅŠ Jānis Rūdolfa d. | 1917.08.04. | PRŪSIS Didriķis Jura d. | 1917.03.01. |
| GRAUDIŅŠ Dāvids | 1917.07.08. | PURIŅŠ Eduards Kārļa d. | 1917.15.04. |
| GRĪNBERGS Augusts | 1916.18.06. | PUTNS Reinholds | 1917.15.06. |
| GRŪBE Aleksandrs Mārča d. | 1916.02.01. | ROZE Vilis Indriķa d. | 1917.15.08. |
| GULBIS Ernests | 1917.02.06. | ROZENTĀLS Andrejs | 1917.03.01. |
| GUNOVSKIS Jānis Ansis | 1916.29.06. | RUCAKS Kristaps | 1916.08.07. |
| HERMANIS Jānis Kristapa d. | 1917.05.01. | RULLIS Alberts | 1917.09.06. |
| HIRŠS Jānis Jāņa d. | 1915.12.11. | SIPĀNS Aleksandrs | 1917.15.08. |
| IEVA Jānis Jēkaba d. | 1917.08.04. | SLAIDIŅŠ Jānis | 1917.03.01. |
| JAKUŠKINS Jēkabs | 1916.15.12. | SNIĶERIS Aleksandrs | 1917.21.01. |
| JANSONS Krišjānis | 1915.27.11. | STRAZDIŅŠ Žanis | 1915.19.11. |
| JAUNZEMS Jānis | 1915.05.11. | SUVEIZDA Konstantīns | 1916.15.12. |
| KALNBERGS Jānis | 1916.10.07. | SVĪTIŅŠ Jānis Miķeļa d. | 1917.25.01. |
| KALNIŅŠ Aleksandrs Miķeļa d. | 1916.26.10. | ŠILINSKIS Eduards | 1916.16.07. |
| KALNIŅŠ Jūlijs Jēkaba d. | 1916.31.12. | ŠTAUERS Feliks | 1915.31.10. |
| KALNIŅŠ Vilis | 1917.12.06. | ŠTAUERS Verners ( Fridrihs ) | 1917.22.02. |
| KARLSONS Alfrēds | 1916.04.08. | TILLA Aleksandrs | 1917.25.03. |
| KARLSONS Juris Konstantīna d. | 1916.30.08. | TĪTERIS Andrejs Jēkaba d. | 1917.08.04. |
| KAUĶIS Vilis Jāņa d. | 1917.05.01. | TREIJS Oskars Jēkaba d. | 1916.28.12. |
| KAZAKS Pēteris | 1916.02.02. | TRUNOVSKIS Jānis | 1916.25.07. |
| KIRŠTEINS Jānis Andreja d. | 1917.25.01. | TŪRS Jānis | 1916.01.03. |
| KLAUSTIŅŠ Ansis Roberts | 1916.28.05. | URGA Ansis Friča d. | 1917.01.02. |
| KĻAVENIEKS Vilis | 1917.28.01. | VALKERS Roberts | 1916.02.01. |
| KONOPACKIS Teodors | 1916.30.08. | VALTERS Jūlijs Jēkaba d. | 1916.13.01. |
| KOPICS Aleksandrs | 1915.05.12. | VEIHS Jānis Kristapa d. | 1916.06.07. |
| KRASOVSKIS Kārlis | 1916.09.03. | VEINBERGS Matīss | 1917.07.08. |
| KRASTIŅŠ Roberts | 1916.13.07. | VIJUPS Pēteris | 1917.07.08. |
| KRŪMIŅŠ Kārlis | 1916.11.05. | ZEMĪTIS Voldemārs | 1915.31.10. |
4. VIDZEMES LATVIEŠU STRĒLNIEKU BATALJONS (PULKS)
| Virsnieki | |||
| LAUVA Arnolds | 1917.21.01. | ||
| MILLERS Ernests | 1917.21.01. | ||
| SOCKIS Roberts | 1917.03.01. | ||
| Apakšvirsnieki | |||
| CĪRULIS Vilis Kriša d. | 1916.31.12. | ||
| LĀCIS Jānis Kārļa d. | 1917.03.01. | ||
| LIEZERS Eduards Pētera d. | 1916.09.07. | ||
| RUMBIŅŠ Vikentijs | 1916.31.12. | ||
| Strēlnieki | |||
| ĀDAMSONS Roberts | 1916.28.09. | MEĻĶIS Juris Krišjāņa d. | 1917.27.06. |
| ARĀJS Krišjānis | 1917.15.04. | MIČKOVSKIS Jānis Ādama d. | 1917.25.02. |
| BALODIS Alberts | 1917.22.04. | MIHELSONS Jānis Kriša d. | 1916.09.04. |
| BOČKOVS Savelijs Antona d. | 1917.18.01. | MILLERS Antons | 1917.25.01. |
| BRAHMANIS Fricis | 1917.07.08. | MUZIKANTS Ansis Krišjāņa d. | 1917.04.06. |
| BREILIS Kārlis | 1916.06.07. | NIEDRIŅŠ Vilis Jēkaba d. | 1916.23.08. |
| BRIŅĶIS Žanis | 1917.03.01. | OZOLIŅŠ Jānis Zāmueļa d. | 1917.18.01. |
| CĪRULIS Ernests Friča d. | 1917.02.02. | OZOLIŅŠ Bērtulis | 1917.29.04. |
| DRAUDZIŅŠ Jānis Pētera d. | 1916.30.08. | OZOLS Nikolajs Kārļa d. | 1917.03.01. |
| ERNESTS Pēteris | 1917.21.01. | PETROVSKIS Jānis | 1916.12.11. |
| FRINTĀLS Jēkabs | 1917.18.01. | PLEITIS Krišs Mārtiņa d. | 1917.25.03. |
| FŪRMANIS Jānis Anša d. | 1917.18.01. | PURIŅŠ Augusts | 1916.03.09. |
| GALDIŅŠ Jānis | 1917.16.01. | PURIŅŠ Voldemārs Jāņa d. | 1917.28.01. |
| GALVA Jānis | 1916.09.04. | RĒDLIHS Ernests Kristapa d. | 1916.09.04. |
| GINTERS Jānis | 1916.10.12. | RUDMANIS Ansis Anša d. | 1917.25.01. |
| GOLBERGS Kārlis Anša d. | 1916.14.05. | SALMIŅŠ Jānis | 1916.11.01. |
| IGNA Viktors | 1917.29.04. | SĒJA Francis Anša d. | 1916.19.05. |
| JAKENFELDS Jānis Jēkaba d. | 1917.08.04. | SNIĶERIS Jānis | 1917.25.03. |
| JAKUŠĀNS Jānis | 1917.14.07. | SPALĪTIS Roberts Pētera d. | 1916.12.11. |
| JANEVIČS Krišjānis Friča d. | 1917.08.02. | SPALVA Kārlis Andreja d. | 1917.18.03. |
| JĒKABSONS Kārlis | 1917.22.04. | STRAVINSKIS Augusts | 1917.18.03. |
| JOKSTS Donats | 1917.18.01. | STRUŅĶIS Jānis | 1916.03.09. |
| KALDRINSKIS Kārlis | 1916.13.07. | ŠĪRANTS Mārtiņš | 1917.29.04. |
| KALNIŅS Kārlis | 1916.17.03. | ŠUMAHERS Otto Miķeļa d. | 1917.03.01. |
| KALNIŅŠ Osvalds | 1917.21.01. | ŠVARCS Roberts | 1916.07.09. |
| KARUPS Jānis | 1917.07.05. | TALIŠS Jūlijs Jēkaba d. | 1916.05.10. |
| KLAUZE Mārtiņš | 1916.12.11. | TOVTIŠS Kazimirs | 1916.30.08. |
| KĻAVIŅŠ Jānis | 1915.05.11. | TREIDE Pēteris Jāņa d. | 1917.18.01. |
| KNOFS Ēriks Kriša d. | 1916.25.06. | TREIGUDS Jēkabs Jura d. | 1917.18.01. |
| KOCIŅŠ Jānis Krišjāņa d. | 1917.08.04. | TRIPKA Voldemārs Jāņa d. | 1916.09.07. |
| KRAMS Kārlis | 1917.15.08. | UNTS Sīmanis Ādolfa d. | 1917.08.02. |
| KRASTIŅŠ Miķelis | 1916.28.09. | VADONIS Fricis | 1917.21.01. |
| KRASTS Heinrihs Jūlija d. | 1916.05.10. | VEISKOPS Jānis | 1917.15.04. |
| KŪLA Jānis | 1916.13.07. | VETERIS Juris Jāzepa d. | 1916.22.09. |
| LIESPARTS Vilis | 1917.03.01. | VĪTIŅŠ Voldemārs Mārtiņa d. | 1917.25.01. |
| LUŠKEVICS Roberts | 1917.29.07. | VOIPS Miķelis Kārļa d. | 1916.09.04. |
| MARKS Jānis | 1917.18.01. | ZILBERMANS Vilis Jāņa d. | 1917.05.01. |
| MARTINSONS Pēteris | 1916.11.07. | DŽANOVIČS Kazimirs | 1916.09.02. |
| MAZORS Jānis Edes d. | 1916.09.04. |
5. ZEMGALES LATVIEŠU STRĒLNIEKU BATALJONS PULKS)
| Virsnieki | |||
| BAUMANIS Andrejs Andreja d. | 1917.11.01. | ||
| GRĪNBERGS Jānis Teodora d. | 1916.31.12. | ||
| LASMANIS Voldemārs | 1916.28.12. | ||
| LIEPIŅŠ Atis Mārtiņa d. | 1917.11.01. | ||
| MAŽUHNO Antons Antona d. | 1916.28.12. | ||
| NEIBURGS Kārlis | 1917.18.01. | ||
| UNDRICS Kārlis | 1916.28.12. | ||
| Apakšvirsnieki | |||
| BĒRZIŅŠ Aleksandrs Kārļa d. | 1917.25.01. | ||
| BIRNIS Gotfrīds Bērtuļa d. | 1916.28.12. | ||
| FRĪDENBERGS Ernests | 1916.28.12. | ||
| IVANOVS Georgs Pētera d. | 1917.25.01. | ||
| KACENS Kārlis | 1916.28.12. | ||
| LĪCIS Augusts | 1916.01.06. | ||
| MANGULIS Jānis | 1916.28.12. | ||
| OZOLIŅŠ Vilhelms Pētera d. | 1915.22.12. | ||
| OZOLS Jānis | 1916.27.12. | ||
| SAVLOVSKIS Pauls Pāvela d. | 1916.28.12. | ||
| SALMIŅŠ Jānis | 1916.31.12. | ||
| SVILSTE Aleksandrs | 1916.28.12. | ||
| Strēlnieki | |||
| APSĪTIS Jēkabs Jāņa d. | 1917.11.01. | ĶEMPIS Eduards | 1917.03.01. |
| ASJUTINS Jemeljans | 1917.18.01. | LEGZDIŅŠ Jānis | 1916.14.09. |
| AVOTIŅŠ Jānis Kārļa d. | 1917.18.01. | LEIJERS Jānis | 1916.23.08. |
| BAUERMANS Boriss | 1916.12.04. | LIELGALVIS Vilis | 1916.09.04. |
| BAUGA Rūdolfs | 1916.29.10. | LOPATINS Nikolajs | 1917.25.01. |
| BERGS Alfrēds Aleksandra d. | 1917.25.01. | LUSTERS Jānis | 1917.28.01. |
| BĒRTULSONS Jānis Andreja d. | 1917.27.06. | MASIŅŠ Jānis Krišjāņa d. | 1917.18.01. |
| BĒRZIŅŠ Arvīds | 1917.14.07. | MATLĀVS Fricis | 1916.12.04. |
| BĒRZIŅŠ Jānis Jāņa d. | 1917.28.01. | MELBERGS Kārlis | 1917.21.01. |
| BIRKĀNS Jānis | 1916.06.07. | NULLE Hermanis | 1916.20.08. |
| BRIEDIŅŠ Alberts | 1916.28.12. | ODERESTS Jānis | 1916.18.08. |
| BRŪDERIS Augusts Andreja d. | 1917.25.01. | PAREIZS Krišjānis | 1917.11.03. |
| BŪMANIS Pēteris | 1917.21.01. | PĀVELS Ernests Jura d. | 1917.18.03. |
| CĀLIŅŠ Ernests | 1916.12.04. | PERDAKS Kārlis | 1915.05.12. |
| DERUMS Jānis | 1917.21.01. | PĪLĀGS Hermanis Eduards | 1917.28.01. |
| DREIMANIS Vilis Indriķa d. | 1917.25.01. | POGA Žanis Jāņa d. | 1916.31.12. |
| DRUPALIS Ansis | 1916.23.08. | PRIEDE Pēteris Jāņa d. | 1917.08.02. |
| DZĒRVĪTIS Pēteris Jāņa d. | 1917.25.01. | PUTENIS Jēkabs | 1917.18.01. |
| EIHMANIS Voldemārs | 1916.28.12. | REINBERGS Kārlis Friča d. | 1917.11.01. |
| EIKENS Kārlis | 1916.28.12. | RELIS Jānis | 1917.01.02. |
| ELMANIS Kārlis | 1917.18.01. | ROZE Krišs | 1916.18.08. |
| ELMUTS Alfrēds | 1917.25.01. | ROZE Teodors Toma d. | 1916.25.01. |
| FEIFERIS Voldemārs Jāņa d. | 1916.31.12. | RUICĒNS Jēkabs | 1917.18.01. |
| FREIBERGS Ernests | 1917.03.01. | RŪJA Kārlis | 1917.21.01. |
| GAIGALS Alberts | 1916.09.02. | RUPULIS Augusts Jāņa d. | 1917.25.01. |
| GELDERS Kārlis | 1917.21.01. | SAKALS Kārlis | 1917.18.01. |
| GRANDAUS Indriķis Jāņa d. | 1917.28.01. | SARNETS Voldemārs | 1916.23.08. |
| GRIKMANIS Vilis | 1917.04.03. | SIETNIEKS Eduards | 1916.31.12. |
| GRĪNBERGS Jānis Jāņa d. | 1916.31.12. | SPANGEVICS Pēteris | 1917.18.02. |
| GRĪNBERGS Rūdolfs | 1916.23.12. | STAMGUTS Emīls | 1916.14.03. |
| GRĪNBERGS Vilis | 1916.30.04. | STRAUTIŅŠ Jānis | 1917.21.01. |
| GUBERNATS Jānis | 1917.25.01. | SUSĒJS Staņislavs | 1917.18.03. |
| HOFMANIS Jānis Fridriha d. | 1917.28.01. | ŠILFS Arnolds Kārļa d. | 1917.18.01. |
| INDĀNS Staņislavs | 1916.23.08. | ŠPERLIŅŠ Ernests | 1917.03.01. |
| JANKOVSKIS Fricis Jāņa d. | 1917.25.01. | ŠTĀLBERGS Kārlis | 1916.28.12. |
| JANOVSKIS Kārlis | 1917.21.07. | ŠTĀLS Kārlis | 1916.06.07. |
| JANSONS Jānis Jāņa d. | 1917.02.06. | ŠULCS Pēteris Andreja d. | 1917.25.01. |
| JĒKABSONS Roberts | 1916.03.09. | TOMSONS Jānis Reiņa d. | 1917.25.01. |
| KAINAZIS Jēkabs Jāņa d. | 1917.18.01. | USKURS Jānis | 1917.18.01. |
| KALNIŅŠ Kārlis | 1916.04.08. | VAIČUKS Jānis Andreja d. | 1917.18.01. |
| KĀRKLIŅŠ Juris | 1916.01.08. | VALTERS Jānis | 1916.18.08. |
| KIREJS Jānis | 1917.08.02. | VĀRNA Pēteris Jāņa d. | 1917.01.02. |
| KLOPS Alfrēds Jāņa d. | 1917.25.01. | VILNIS Jānis Jāņa d. | 1916.28.12. |
| KRIVINSKIS Pēteris | 1916.31.12. | ZIEDIŅŠ Jūlijs Pētera d. | 1917.04.03. |
| KRŪMIŅŠ Kārlis Kārļa d. | 1917.13.05. | ZIRNIS Kārlis Pētera d. | 1917.18.01. |
| KULE Jānis | 1917.25.01. | ZVIEDRIS Andrejs | 1917.25.01. |
6. TUKUMA LATVIEŠU STRĒLNIEKU BATALJONS (PULKS)
| Virsnieki | |||
| BRAUNFELDS Alberts | 1916.17.09. | ||
| JUREVIČS Jēkabs | 1916.08.07. | ||
| LIĢERIS Artūrs | 1916.09.07. | ||
| PĒTERSONS Jānis | 1916.09.07. | ||
| PRECIŽEVSKIS Boļeslavs | 1916.09.07. | ||
| PUPURS Osvalds | 1916.31.12. | ||
| UPMALIS Krists | 1916.31.12. | ||
| VEISS Jānis Jura d. | 1916.28.12. | ||
| VENNERS Jānis | 1916.11.07. | ||
| VILLERTS Fricis | 1916.25.06. | ||
| ZĒMANIS Jānis | 1916.14.07. | ||
| Apakšvirsnieki | |||
| ĀBOLS Kristaps Indriķa d. | 1916.11.07. | ||
| AVOTIŅŠ Teodors Arvīda d. | 1916.24.09. | ||
| CELMS Ansis | 1917.03.01. | ||
| HITCELIS Andrejs Vilhelma d. | 1917.18.02. | ||
| KALNIŅŠ Jānis | 1916.31.12. | ||
| KAZAKS Kārlis | 1917.05.01. | ||
| ŠMITS Jūlijs Jāņa d. | 1916.11.07. | ||
| ŠULTE Aleksandrs | 1917.11.01. | ||
| VASULIS Vilis | 1916.08.07. | ||
| ZVIRBULIS Fricis Friča d. | 1917.25.03. | ||
| Strēlnieki | |||
| ADLERS Jānis Jāņa d. | 1917.11.01. | LESKAUNIEKS Ansis | 1917.18.01. |
| ANTIŅŠ Kārlis Krišjāņa d. | 1916.28.09. | LESOVS Jānis | 1916.22.12. |
| BĒRZIŅŠ Gustavs Kārļa d. | 1917.28.01. | LIEPIŅŠ Jānis | miris 1916.27.05. |
| BĒRZIŅŠ Kārlis Jāņa d. | 1916.08.07. | LIEPIŅŠ Eižens Ernesta d. | 1917.08.02. |
| BĒRZIŅŠ Niklāss Jāņa d. | 1916.28.11. | LITERS Jānis | 1916.25.01. |
| BĒRZIŅŠ Voldemārs | 1917.25.03. | MELDERIS Jāzeps | 1917.21.07. |
| BERŽANSKIS Jānis Jāņa d. | 1916.08.07. | MIEŽĀNS Jānis | 1916.11.07. |
| BLŪMENTĀLS Vilhelms | 1916.11.07. | MIŠKA Andrejs | 1917.03.01. |
| BOGDANOVS Jānis | 1916.27.04. | MUIŽNIEKS Krišjānis | 1916.13.07. |
| BRŪZERS Otto | 1916.22.07. | NAMIĶIS Žanis | 1916.18.04. |
| CUNCE Kārlis | 1916.08.07. | PĪĶIS Nikolajs Andreja d. | 1916.08.11. |
| ČERVINSKIS Pēteris Pētera d. | 1917.28.08. | PRIEDE Vasilijs | 1916.02.02. |
| DUBNOVSKIS Ādams | 1916.20.04. | PRŪSIS Ernests | 1916.14.08. |
| DZILNA Vilis Viļa d. | 1916.11.07. | PURGALIS Jānis | 1916.30.12. |
| ĒRMANIS Fricis | 1916.26.06. | PURĪTIS Jānis Reiņa d. | 1917.25.01. |
| EGLĪTIS Jānis | 1916.01.06. | RASIŅŠ Jānis | 1916.18.08. |
| EGLĪTIS Kārlis Viļa d. | 1916.08.07. | REITIŅŠ Augusts | 1917.15.05. |
| FILIPSONS Eduards | 1916.01.03. | REITMANIS Rihards | 1916.07.11. |
| FREIBERGS Kārlis Jāņa d. | 1917.08.02. | ROZĪTIS Pēteris | 1916.25.06. |
| GEKS Pēteris Jāņa d. | 1916.08.07. | RUDZĪTIS Fricis | 1916.31.12. |
| GLĀZNIEKS Jānis | 1917.18.01. | RUMPIS Jānis Andreja d. | 1917.18.01. |
| GRUNDMANIS Fricis Andreja d. | 1916.08.07. | RUSSKIS Augusts | 1917.03.01. |
| IVANOVS Stepans | 1916.25.06. | SARKANIS Pēteris | 1917.17.07. |
| JUNKOVS Eduards | 1916.13.07. | SEGLENIEKS Ernests | 1916.18.06. |
| KAMPARS Jūlijs | 1916.01.03. | SEPS Vilhelms | 1916.13.07. |
| KARPS Andrejs | 1917.29.07. | SIETIŅŠ Jānis | 1916.08.07. |
| KARULIS Vilis | 1916.25.06. | SKRIPA Ādolfs | 1917.19.06. |
| KERRE ( KERRA ) Juris | 1916.11.06. | ŠČERBAKOVS Eduards | 1916.31.12. |
| KIRE Alfrēds Pētera d. | 1916.08.07. | ŠNEIDERS Pēteris | 1917.03.01. |
| KOTKE Fricis | 1916.18.04. | ŠTOLCERS Kārlis | miris 1917.07.03. |
| KOVAĻEVSKIS Mārtiņš | 1917.01.02. | ŠVARCS Mārtiņš | 1917.04.03. |
| KRASTIŅŠ Fridrihs | 1917.27.06. | TILTIŅŠ Kārlis Jāņa d. | 1917.01.02. |
| KRAUKLIŅŠ Krišs | 1916.01.07. | UPENIEKS Izidors | 1916.05.03. |
| KRIEVS Jānis Anša d. | 1916.06.07. | VIĻUMSONS Andrejs | 1917.05.01. |
| KRŪMIŅŠ Jānis | 1917.29.07. | VĪTOLS Jānis | 1916.26.08. |
| KUBLIS ( KUBLIŅŠ ) Jēkabs | 1916.11.06. | ZAHAROVS Fjodors | 1916.08.07. |
| KUPČS Antons Jura d. | 1916.31.12. | ZATLE Ernests | 1917.03.01. |
| LABRENCIS Žanis | 1916.25.06. | ZIEMELIS Miķelis | 1917.18.01. |
| LAPA Voldemārs | 1917.18.01. | ZILGALVIS Kristaps | 1917.11.01. |
| LAUZNIS Emīls | 1916.27.06. | ZVIRBULIS Jānis | 1916.14.08. |
7. BAUSKAS LATVIEŠU STRĒLNIEKU BATALJONS (PULKS)
| Virsnieki | |||
| FRIKHOFS Kārlis | 1916.28.12. | ||
| GOŽEVICS Augusts Jāņa d. | 1916.28.12. | ||
| KRĒSLIŅŠ Fridrihs Vilhelms | 1916.19.05. | ||
| ŠTURMS Pauls Aleksandra d. | 1916.28.12. | ||
| ZAĶIS Augusts | 1916.24.04. | ||
| Apakšvirsnieki | |||
| RUNGA Ernests | 1916.20.08. | ||
| SAMULIS Artemijs | 1916.20.08. | ||
| SILIŅŠ Eduards Pētera d. | 1916.19.05. | ||
| Strēlnieki | |||
| ĀBOLIŅŠ Mārtiņš | 1916.14.03. | LĀCIS Jānis | 1917.21.07. |
| AVOTIŅŠ Kārlis | 1917.18.03. | LAKATS Jānis | 1916.20.07. |
| BĀBIETIS Krišs | 1916.28.11. | LEIMANIS Krišs | 1915.30.12. |
| BAHMANIS Oskars Friča d. | 1917.28.01. | LIEPIŅŠ Pēteris | 1917.18.01. |
| BALODIS Kārlis | 1917.02.06. | LŪKS Jānis Dmitrija d. | 1917.02.06. |
| BALODIS Pēteris Viļuma d. | 1917.08.04. | MIĶELSONS Jānis | 1916.26.10. |
| BALODIS Roberts | 1917.18.01. | MUCENIEKS Arvīds | 1916.22.06. |
| BARONS Jānis | 1917.03.01. | MUDELS Rūdolfs | 1916.09.07. |
| BARVIKS Alfrēds | 1917.07.08. | NABE Jūlijs Anša d. | 1916.09.01. |
| BIRKĀNS Mārtiņš Jāņa d. | 1916.05.10. | OSIS Jēkabs | 1916.13.10. |
| BLŪMS Augusts Anša d. | 1916.15.06. | OSĪTIS Voldemārs | 1916.16.07. |
| BLŪZMANIS Jānis | 1916.25.06. | OZOLS Jānis | 1916.25.06. |
| CIELAVA Jānis | 1916.25.06. | PAEGLE Paulis | 1916.16.07. |
| DZIĻUMS Kārlis | 1916.25.06. | PAIPALS Kristaps | 1916.16.07. |
| EGLĪTIS Jānis | 1916.25.05. | PAMPLE Jānis | 1916.09.07. |
| ELTENS Ēvalds | 1917.21.01. | PAUŽE Jēkabs | 1916.20.07. |
| ERDMANIS Fridrihs | 1916.30.03. | PJASIKS Aleksandrs | 1916.22.04. |
| FELŠTEINS Ādolfs | 1917.03.01. | PŪPĒDIS Mārtiņš | 1916.11.07. |
| FOGELS Jānis Jura d. | 1916.29.06. | RIMŠA Jānis | 1916.11.07. |
| GRĪNBERGS Jānis | 1916.31.12. | RINKEVIČS Jānis | 1916.10.12. |
| GRĪNBERGS Jānis | 1917.07.07. | SAMS Alberts Krišjāņa d. | 1917.15.04. |
| ĢĒĢERIS Pēteris Pētera d. | 1917.13.05. | SEDOLS Kristaps Ādama d. | 1916.22.03. |
| INSPEKTOROVS Jānis | 1917.11.01. | SĒNE Ģirts | 1916.05.03. |
| IVANS Jānis Jāņa d. | 1917.10.03. | SKUJA Kārlis | 1916.29.07. |
| KALNBĒRZS Ernests | 1917.05.05. | SMELĀNS Hermanis | 1916.31.12. |
| KAPRENCS Aleksandrs | 1916.09.01. | SPRIŅĢIS Teodors | 1916.31.12. |
| KĀRKLIŅŠ Kārlis | 1917.19.06. | SPRUKSTS Staņislavs | 1917.05.01. |
| KRISTBERGS Teodors | 1917.21.01. | SUNEPS Antons Ādama d. | 1917.18.01. |
| KRONBERGS Fricis | 1916.08.10. | SVIMPULIS Dāvids | 1917.13.07. |
| KRŪMIŅŠ Jānis | 1917.11.01. | ŠEFENBERGS Kārlis | 1917.21.07. |
| KULEŠS Fricis | 1917.04.08. | ŠNEIDERĀTS Eduards | 1917.03.07. |
| KŪMIŅŠ Kārlis | 1916.06.07. | ŠVĀBE Emīls | 1916.30.12. |
| KURLIS Pēteris | 1917.18.02. | ŪDRIS Jānis Kārļa d. | 1916.22.03. |
| KURMIS Jānis | 1917.07.08. | UŽULIS Pēteris Staņislava d. | 1916.22.03. |
| ĶĒNIŅŠ Jānis Jēkaba d. | 1917.03.04. |
8. VALMIERAS LATVIEŠU STRĒLNIEKU BATALJONS (PULKS)
| Virsnieki | |||
| BĒRZIŅŠ Edgars | 1917.03.01. | ||
| BUKA Juris | 1916.28.12. | ||
| KĀRKLUVALKS Kārlis | 1916.28.12. | ||
| KRIEVIŅŠ Mārtiņš | 1917.03.01. | ||
| KRUMULDS Eduards | 1917.03.01. | ||
| VALTERS Jūlijs | 1916.28.12. | ||
| ZUSNE Otto Ernests | 1917.06.07. | ||
| Strēlnieki | |||
| AKMENS Ernests | 1917.22.04. | KĪZENBAHS Fricis | 1916.07.09. |
| AKMENS Jānis | 1916.09.07. | KLIMKA Alfrēds | 1917.15.06. |
| ASAČS Aleksandrs Antona d. | 1916.09.07. | KREIJERS Jūlijs | 1917.15.06. |
| AVOTNIEKS Jēkabs Andreja d. | 1916.09.07. | ĶESTERIS Krišs | 1917.03.01. |
| BARTKEVIČS Ādolfs Rafaila d. | 1916.14.08. | LIEPIŅŠ Jēkabs Eduarda d. | 1916.31.12. |
| BAUDE Mārtiņš ( Roberts ) | 1916.06.07. | LILENBERGS Augusts | 1916.31.12. |
| BEIKMANIS Jūlius Jāņa d. | 1916.31.12. | LINDE Kārlis Mārtiņa d. | 1917.26.07. |
| BETMANIS Kārlis Ernesta d. | 1916.08.10. | MATISONS Izidors | 1916.10.12. |
| CĀLĪTIS Pēteris Jāņa d. | 1917.10.01. | PĒTERSONS Jānis Mārtiņa d. | 17.18.03. |
| ČEBREVIČS Jānis Jāņa d. | 1916.01.08. | PIZUKS Jānis | 1917.03.01. |
| ČERKAS Staņislavs Osvalda d. | 1916.06.07. | PRENAS Harijs Jāzepa d. | 1916.11.07. |
| ĢEDERTS Jēkabs | 1917.03.01. | RADZIŅŠ Jānis | 1917.04.08. |
| HARMSONS Kārlis Kārļa d. | 1916.20.08. | RENCENIEKS Teodors | 1917.25.02. |
| IESALNIEKS Kārlis Laura d. | 1916.31.12. | SĪKSTULIS Vladislavs | 1916.31.12. |
| JANSONS Krišjānis | 1916.29.07. | SKRASTIŅŠ Jānis Pētera d. | 17.18.03. |
| JAUNIŅŠ Jūlijs Andreja d. | 1916.06.07. | VEILANDS Vilhelms | 1917.13.07. |
| JOŅINS Donats Donata d. | 1917.11.01. | VĪKSNA Pēteris | 1917.02.08. |
| KALNIŅŠ Jānis Jāņa d. | 1916.28.12. | VIĻUMS Andrejs Andreja d. | 17.28.01. |
| KARLSONS Jānis ( Jēkabs ) | 1916.30.08. | ZEIBOTS Jānis Pāvela d. | 1916.07.09. |
| KIRVELIS Jānis | 1917.21.01. | ŽIPURIS Konstantīns | 1917.03.01. |
LATVIEŠU STRĒLNIEKU REZERVES BATALJONS
| Virsnieki | |||
| KORAŠEVSKIS Vonameitis | 1916.31.12. | ||
| VALCIS Kārlis | 1916.22.06. |
LATVIEŠU STRĒLNIEKI, KURU VIENĪBAS PIEDERĪBA NAV NOSKAIDROTA
| AŠATS Fridrihs | 1916.22.12. | ||
| BALODIS Pēteris | 1917.27.07. | ||
| BIHLERS Ādams | 1916.29.06. | ||
| ČULĪTIS Jānis Teņa d. | 1917.08.02. | ||
| DAUBIŅŠ Kārlis | miris 1917.27.07. | ||
| KUSIS Eduards | miris 1917.21.08. | ||
| LAGZDIŅŠ Mārtiņš | miris 1916.29.07. | ||
| KARLSONS Jānis | miris 1915.29.12. | ||
| MĀJENIEKS Krišjānis | miris 1917.22.06. | ||
| MENGURS Kārlis | miris 1917.04.08. | ||
| PEINSONS Izidors | 1917.21.07. | ||
| PANCIKOVSKIS Pauls | 1917.21.07. | ||
| PRENSKAUNS Mārtiņš | 1917.08. | ||
| REINIS Jēkabs | 1917.08. | ||
| REMIS Antons | 1917.08. | ||
| ŠLĀFMANIS Jānis | 1917.02. | ||
| ŪBELIS Krišjānis | 1917.07. | ||
| VĪTOLS Ēvalds | 1917. | ||
| VĪTOLIŅŠ Ernests | 1917.21.07. | ||
| ZARIŅŠ Ādolfs | 1917. | ||
| ŠĪRONS Eduards | miris 1917.07.08. |
Kopā sarakstā 793 karavīri, bez tam Rīgas Brāļu kapos apbedīti vismaz 24 nezināmi Pirmajā Pasaules karā kritušie latviešu strēlnieki.
Kopsavilkums zināmajiem karavīriem pa vienībām:
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons ( pulks ) – 133 karavīri,
2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons ( pulks ) – 108 karavīri,
3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons ( pulks ) – 109 karavīri,
4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljons ( pulks ) – 84 karavīri,
5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljons ( pulks ) – 111 karavīrs,
6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljons ( pulks ) – 101 karavīrs,
7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljons ( pulks ) – 77 karavīri,
8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljons ( pulks ) – 47 karavīri,
Latviešu strēlnieku rezerves bataljons – 2 karavīri,
vienības piederība nav noskaidrota – 21 karavīrs.
P.S. – aiz karavīra uzvārda un vārda norādīts datums, kad viņš tika apbedīts ( pārapbedīts ) Rīgas Brāļu kapos. Dažiem karavīriem precīzi ir noskaidrots tikai miršanas datums, kas arī sarakstā tiek fiksēts. Datējumi līdz 1918.gadam tiek doti vecā kalendāra stila.
AVOTI:
- Latvijas Valsts Vēstures arhīvs:
– fonds 5434, lietas apraksts 1, lietas 744, 887;
- fonds 4254, lietas apraksts 1, lietas 38, 659, 660; - Rīgas pilsētas arhīvs: – fonds 210, lietas apraksts 1, lieta 4<;/em>
- Krievijas Valsts Kara Vēstures arhīvs:
– fonds 391, lietas apraksts 1, lietas 1718, 1719, 1720, 1721, 1743;
- fonds 16196, lietas apraksts 1, lieta 931;
- fondi 3454, 3455, 3456, 3457, 3458, 3459, 3460, 3461 – 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. latviešu strēlnieku bataljonu (pulku) 1915. – 1917.g.g. komandieru pavēles; - Brīvais Strēlnieks – 1917.16.04., 12.06., 23.07. un 31.07.;
- Dzimtenes Vēstnesis – 1915.14.10., 20.10., 24.10.; 1916.04.01. un 18.03.;
- Līdums – 1916.11.02., 12.02., 25.02.: 1917.01.03., 03.01., 07.01., 11.01., 19.01., 25.01., 26.01., 29.01., 31.01., 03.02., 10.02., 21.04.;
- Rīgas Ziņas – 1916.12.08.;
- J.LISMANIS „1915 – 1920 kauju un kritušo karavīru piemiņai”, Rīgā – 1999, lpp.237, 297.
