Jānis Hartmanis

PIRMAJĀ PASAULES KARĀ KRITUŠIE LATVIEŠU STRĒLNIEKI UN RĪGAS BRĀĻU KAPI

Latviešu strēlnieki un Rīgas Brāļu kapi. Karavīru dzīves ceļa, ciešanu gals un cīnītāju varonības iemūžinājums. Mūsu tautas karavīru lielākā Svētnīca, kuru cilvēki iesāka ierīkot un kopt 1915.gada rudenī, kad Vācijas armija stāvēja Rīgas pievārtē. Tas notika trauksmainā laikā, kad tūkstošiem brīvprātīgo iestājās latviešu strēlnieku bataljonos un pirmās mūsu vienības devās uz fronti.
Pirmais uz cīņai pret vāciešiem, kuru karaspēka vienības jau atradās apmēram 25 km attālumā no Rīgas, devās 1.Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons. Rīkojums atstāt Rīgas Krusta baznīcas kazarmas bija dots jau 1915. gada 5. oktobrī. Tomēr, ievērojot vienības komandiera kapteiņa Rūdolfa BANGERSKA lūgumu, to atcēla — trūka vairāku virsnieku, slikts bija bataljona nodrošinājums ar ekipējumu (daudziem strēlniekiem trūka siltās veļas, patronsomu, lāpstiņu utt.). Pirms sešām nedēļām bija izsniegtas Mosina sistēmas šautenes, un vēl nebija veikti visi kaujas šaušanas vingrinājumi. Arī virkne veikto kājnieku taktikas praktisko risinājumu mācību laikā tika izpildīti ar lielām kļūdām.
Tomēr situācija Rīgas frontē nedeva ilgāku laiku šo trūkumu novēršanai – pēc četrām dienām bataljona 2. un 3. rota kājām devās uz Tīreļpurva rajonu, bet 1. un 4. rota pa dzelzceļu aizbrauca uz Olaines frontes iecirkni. Ne visi sarežģījumi tobrīd bija novērsti – rotām trūka savu lauku virtuvju, vairākiem strēlniekiem nebija šauteņu un zābaku. Karavīru noskaņojumu savās atmiņās raksturo Rūdolfs BANGERSKIS: Vajadzēja redzēt, ar kādu sajūsmu strēlnieki uzņēma paziņojumu par došanos uz fronti un cik nelaimīgi jutās tie, kam bija jāpaliek Rīgā, kaut gan tur daudziem dzīvoja vecāki, radi vai draugi. Palicēji apmierinājās tikai tad, kad pateicu, ka tuvākajās dienās arī viņi nokļūs frontē, ja ne citādi, tad lai nomainītu tos, kas jau bijuši sadursmē ar pretinieku, un varbūt arī ievainotos. Pat ievainošanas draudi nemazināja jauno cīnītāju dedzību nokļūt frontē. Šādā noskaņojumā 9.oktobra vakarā 12 virsnieki, 819 apakšvirsnieki un strēlnieki ar 4 ložmetējiem, kā arī ar 40 zirgiem, vairākiem pajūgiem atstāja kazarmas un devās pretī nezināmajam. Rīgā palika bataljona štābs, ārrindas, mācību, jātnieku-izlūku spridzinātāju un sakarnieku komandas, kā arī tie karavīri, kuri nebija pilnībā ekipēti.
Acīmredzot Vācijas armijas vadība bija informēta par notiekošo, jo ap pusnakti vācu cepelīns bombardēja Rīgā dzelzceļa tiltu pār Daugavu bez jebkādas krievu zenītieroču pretdarbības. Strēlnieki zaudējumus necieta, jo šai vietai tuvāk esošā 3. rota laikus paspēja noslēpties Kārļa ielas vārtos un kāpņu telpās. Bataljona rotas tika piekomandētas 12. Sibīrijas strēlnieku divīzijai un pakļautas ģenerālim EGERTAM, kurš latviešu strēlniekiem uzdeva veikt pamatīgu izlūkošanu — fiksēt, kur vācieši ierīko savas aizsardzības līnijas, cik spēcīgi ir šie nocietinājumi. Lielākās kaujas netika plānotas un nebija paredzētas. Jāpiebilst, ka latviešu brīvprātīgie, kas veidoja cīnītāju lielāko daļu, tobrīd vēl nebija pieņēmuši zvērestu. Tas liecina, cik pēkšņa un negaidīta — tikai pēc deviņu nedēļu apmācībām — bija strēlnieku nosūtīšana uz fronti. Stabila frontes līnija tikai sāka veidoties, abu pušu karotāji sākumā dzīvoja skuju būdās vai arī tuvumā esošo viensētu ēkās. Vācu vienības daudzviet enerģiski uzsāka aizsardzības pozīciju izbūvi, Tīreļpurvā pretinieks centās ieņemt dažas sausākās un augstākās vietas — t. s. purva salas. Strēlnieku 2. un 3. rota pēc uzdevuma saņemšanas divīzijas štābā “Dzilnās” 10. oktobra vakarā ieradās “Krastiņos”. Par abu vienību priekšnieku iecēla 2. rotas komandieri poručiku Pēteri BŪRIŅU, 3. rotu komandēja praporščiks Pēteris DARDZĀNS. Latviešiem tika uzdots ar vienu rotu no apmēram 1, 5 km attālajām “Kraslovsku” mājām veikt vācu pozīciju sistemātisku izlūkošanu Mangaļu rajonā. Otrai rotai ar diviem ložmetējiem bija jāatrodas rezervē “Krastiņos”. Rotas nomainīja katru dienu pusdienlaikā. Vācu karavīriem, kuri pie “Mangaļiem” bija ieradušies un sākuši nocietināties pirms trim dienām, šādas latviešu izlūku aktivitātes bija negaidītas un ļoti traucēja. Tāpēc pirmdienā, 12. oktobrī, Landšturma 16. kājnieku bataljona 2. rota izsūtīja uz 2,5 km attālajām “Kraslovsku” mājām pastiprinātu patruļu virsnieka vadībā. Kara dievs un veiksme latviešu karavīriem bija labvēlīga, jo viņi landšturmistus 12. oktobra pusdienā sagaidīja ar pārspēku. Tieši tajā laikā 2. rotu “Kraslovsku” mājās vajadzēja nomainīt 3. rotai. Vācu vienība, kas uzbruka frontāli mājā izvietotajai strēlnieku lauksardzei, pēc īsa brīža nonāca 3. rotas divu priekšējo vadu, kurus komandēja praporščiks Jānis ŠNUKA, sānu ugunī. Neizturējuši latviešu koncentrēto krustuguni, pēc īsas un sīvas savstarpējas apšaudes uzbrucēji atkāpās. Vācieši šajā uzbrukumā zaudēja 6 kritušos, 7 ievainotos, 2 karavīri krita gūstā. Strēlnieki dienas sadursmē zaudēja divus kritušos – Jēkabu Voldemāru Jāņa d. TIMMU (1.augustā brīvprātīgi iestājās bataljonā, Rīgas sīkpilsonis) un strēlnieku Andreju Jura d. STŪRI (zemnieks no Jaunjelgavas apriņķa Valles pagasta, 6. augustā brīvprātīgi iestājās bataljonā). Tās pašas dienas vakarā ap pulksten 20.00 notika īsa apšaude ar vācu izlūkiem, kuras laikā krita strēlnieks Jons Jona d. GAVENS ( 31. jūlijā brīvprātīgi iestājās bataljonā, lietuvietis no Zarasai apriņķa Popelānu pagasta ). Pirmie trīs latviešu strēlnieku bataljonu kritušie pēc nāves tika apbalvoti ar 4. šķiras Svētā Jura krustiem un viņiem piešķīra jefreitora dienesta pakāpi. Ievainojumus guva seši latviešu strēlnieki: Kārlis BIRKJĀNIS ( miris no gūtajiem ievainojumiem, apglabāts kara lauka kapsētā pie mūsdienu Tīreļu mežsaimniecības), Jānis BANGERS, Jānis STAIŠUNS, Ottto GARKULS (miris hospitālī Rīgā pēc otrā ievainojuma, kuru viņš ieguva 1916. gada 8. martā Ķekavas kaujā, apglabāts Rīgas Brāļu kapos), Jānis BRIZONS un Didriķis LAMBERTS. Divu pēdējo karavīru ievainojumi bija tik nopietni, ka viņi 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā vairs neatgriezās. Karavīru noskaņojums pēc kaujas bija pacilāts – atstājot savus kritušos purvā, vācieši steidzīgi atkāpās. Latviešu strēlnieki pirmo pārbaudījumu izturēja godam, viņi par to juta neviltotu lepnumu. Augstāko komandieru bažas un satraukums par latviešu kaujas spējām pēc pirmajām cīņām izzuda, to nomainīja sajūsma un cieņa. Trīs pirmos kritušos Latviešu sanitārās nodaļas automašīna pārveda uz Rīgas Latviešu biedrības namu, kur tolaik atradās armijas evakuācijas punkts. Bēres organizēja “Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja”, kura panāca, ka pirmajiem trīs kritušajiem varoņiem tika ierādītas kapa vietas Rīgas pilsētai piederošajā Ķeizarmežā. Līdz ar to tika likti pamati mūsu tautas Svētnīcai – Rīgas Brāļu kapiem.
Kaut gan 15. oktobris bija darba diena – ceturtdiena, J. V. TIMMU, A.STŪRI un J. GAVENU izvadīja ļaužu tūkstoši. Droši var apgalvot, ka mūsu tautas vēsturē tā ir viena no lielākajām manifestācijām. Pirmos kritušos izvadīja gan rīdzinieki, gan arī daudzi Kurzemes un Zemgales bēgļi. Cilvēkus uz bēru ceremoniju, kura sākās “Māmuļā”, aicināja Rīgas laikraksti.
Godsardzi komandēja praporščiki ŠEPKO un EZERGAILIS, tās sastāvā bija bataljona mācību komanda, daļa no 2. rotas, kā arī pa 10 karavīriem no 1., 3. un 4. rotas. Kapos mācību komanda cīņu biedrus pavadīja ar trīskāršu šauteņu salūtu. Par sava vecākā brāļa izvadīšanu pēdējā gaitā atmiņās dalās Austra TIMMA: Bija pavisam agrs rīts, kad mēs abas ar tanti aizgājām uz biedrības namu. Gribējās redzēt brāli, pēdējo reizi pabūt kopā ar viņu, kamēr vēl nav daudz ļaužu apkārt. Iegājām tukšajā biedrības nama zālē, no turienes mūs ieveda mazā istabiņā, kur baltos zārkos gulēja visi trīs kritušie. Tante atnesusi daudz ziedu un pušķo kritušos. Mani pārņēma tik savāda sajūta, ka nevarēju ne vārda pāri lūpām dabūt. Skatījos brāļa jaunā, ziedošā sejā: cik viņa tagad dzeltena, vaskam līdzīga un izmocīta. Kreisajā rokā liels caurums, tur izurbusies vāciešu lode. Nesen vēl šī mīļā seja smaidīja un draudēja vāciešiem... Otra lode, sprāgstošā, iešauta taisni krūtīs. Un tā nu viņš te guļ blakus saviem diviem cīņu biedriem, mierīgi, pavisam mierīgi — mans brašais, nevaldāmais brālis!
Drīz ierodas arī tēvs, viņš arī pārvērties līdz nepazīšanai, sirmā galva kļuvusi vēl baltāka, un ap lūpām vijas dziļi, sāpīgi vaibsti. Jaunākais brālis, vēl tikko 15 gadus vecs, stāv un nenovērš acis no kritušiem. Tēvs rūpju pilns raugās te uz savu kritušo dēlu, te uz dzīvo... Runāt nevienam negribas, visus pārņēmusi tāda stindzinoša sajūta. Pārāk daudz ir pazaudēts, sirds ir skumju pilna, un pār lūpām nenāk neviena skaņa. Zinām, ka šiem pirmajiem sekos neskaitāms daudzums citu kritušo, zinām, ka mūsu zēni cīnīsies līdz pēdējai asins pilei, līdz pēdējam elpas vilcienam par savu dzimto zemi...
Pamazām biedrības namā salasās bezpalīdzīgi daudz ļaužu. Trīs baltos šķirstus novieto starp lauru kokiem biedrības apakšējā zālē. Sēru ceremoniju biedrības namā noturēja mācītājs Bergs, tad, Šopēna maršam skanot, kritušo strēlnieku šķirstus iznes un ieliek baltajos bēru ratos, ap kuriem sanākuši gandrīz vai visi toreizējie Rīgas iedzīvotāji. Liela ļaužu pūļa pavadīts, bēru gājiens dodas uz Meža kapiem.
No atvērtajiem logiem kaisa ziedus uz kritušo šķirstiem. Rīgas ielas sen nebija pieredzējušas tādu ļaužu pieplūdumu. Sāpēs ļaudis ir vienoti. Un toreiz sāpēja visiem. — Skumji bija izdzītam Kurzemes bēglim, skumji pilsētniekam, dzirdot dienu dienā netālo lielgabalu dunoņu. Tas nebija vairs parastais bēru gājiens, te izteicās tautas izmocītā, saplosītā dvēsele; tas bija kā sāļš protesta kliedziens pret tiem, kas gribēja izdzīt mūs no mūsu dzimtenes un atkal padarīt par ubagiem un vergiem.
Meža kapos, kur kādā uzkalniņā bija izrakta kapu vieta pirmajiem, bēru gājienu sagaidīja liels ļaužu pūlis. Visspilgtāk man palikusi atmiņā toreizējā bataljona komandiera runa. Atceros, ka viņš, cildinot latviešu strēlnieku varonību, teica: “Paies gadi, paies cilvēku mūži, daudz ko slavenu aizmirsīs, bet šie pirmie trīs varoņi paliks vēsturiski. Gods un slava latvju tautai, kuras klēpī aug varoņi.”


Pēc uzrunas kapteinis R. BANGERSKIS uz kapa nolika vainagu ar uzrakstu “Tēvu zemei grūti laiki, dēliem jāiet palīgā”. Bataljona strēlnieku veidoto vainagu rotāja zīmīgi vārdi, kas lika daudziem karavīriem aizdomāties par savu sūtību un likteni – “Jo retākas kļūst mūsu rindas, jo ciešāk ap karogu stāsim” (pēc deviņām dienām “Kūtnieku” kaujā krita divi un bez vēsts pazuda pieci salūta dalībnieki — bataljona mācību komandas strēlnieki). Simboliski, ka nākamā gada sākumā, neuzklausot tēva protestus un ar vārdiem “Labāk es mirstu kā cīnītājs, nevis kā nevarīgs bēguļotājs” latviešu strēlniekos brīvprātīgi iestājās Jēkaba Voldemāra TIMMAS jaunākais brālis. Tēvzemes mīlestība un atriebības jūtas bija daudz spēcīgākas par pašsaglabāšanās instinktu. Liktenis viņam lēma kā 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka karavīram cīnīties vēsturiskajā Ziemassvētku kaujā, kā arī piedalīties Latvijas Atbrīvošanas karā mūsu armijas rindās.
Pirmajiem trim kritušajiem varam veltīt Jāņa AKURATERA 1924. gadā teiktos vārdus: Kas bija latvju strēlnieki? Pirmais rīta vējš, pirmā balss no mūsu tautas kapa, kurā tā dzīva iezārkota bija jau gadu simtus. Viņi ir robežstabs ar uzrakstu “Mēs ticam, ka mūsu tautai jādzīvo” .
Jēkabam Voldemāram TIMMAM dzejnieks Aleksandrs ČAKS krājumā “Mūžības skartie” veltījis poēmu “Vēlais viesis”, kas tapa 1936. gadā pēc Austras TIMMAS atmiņu publicēšanas.
Salīdzinoši Rīgas Brāļu kapos apbedīto 1915. – 1917.g.g. cīņās kritušo latviešu strēlnieku kopskaits ( vairāk kā 800 cilvēku ) ir lielākais šeit apglabāto karavīru apjoms. Vēstures notikumu hronoloģiskā secībā viņiem seko mūsu armijas kritušie Latvijas Atbrīvošanas karā 1919. – 1920.g.g., starpkaru posmā mirušie cīņu veterāni, Otrā pasaules kara upuri utt.
Mums tūlīt rodas jautājums – kāpēc Rīgas Brāļu kapos kopā nav visi ap 3.000 Pirmajā pasaules karā kritušie latviešu strēlnieki? Analizējot situāciju un kaujas operācijas Rīgas frontē 1915. – 1917.g.g. jāsecina, ka izskaidrojums ir tīri praktiskas dabas. Latviešu bataljonu un pulku cīnītājiem minētajā laika periodā lielākie zaudējumi bija uzbrukumos. Tātad īsā laikā dažās stundās krita ievērojams skaits mūsu strēlnieku, bieži tie bija pat vairāki simti. Nereti pēc uzbrukuma kaujas intensīvi turpinājās, daudzos gadījumos attiecīgā latviešu vienība izvietojās bijušās cīņas tuvumā armijas rezervē. Loģiski, ka šādos apstākļos lielu kritušo karavīru skaitu pārvest uz Rīgu praktiski nebija iespējams. Tāpēc netālu no kaujas vietas saviem kritušajiem biedriem latviešu strēlnieki iekārtoja lauka kara kapsētas. Tā pakāpeniski izveidojās šī tradīcija un 1915.gada oktobrī – novembrī tika ierīkoti Brāļu kapi Slokā un Ķemeros, 1916.gada martā – jūlijā vairāki karavīru kapi Ķekavas un Ikšķiles pagastos. Latviešu strēlnieku cīņām sasniedzot kulmināciju 1916.gada decembra nogalē un 1917.gada janvārī karavīru lauka kapsētas tika izveidotas pie Ložmetējkalna, Kalnciema un Tīreļpurvā. Arī Rīgas Brāļu kapos apglabāts ievērojams skaits šajā kauju posmā kritušo latviešu strēlnieku – 319 karavīri, no tiem ir 13 nezināmi. Salīdzinoši ar citiem lielākajiem strēlnieku cīņu posmiem:
- pirmās kaujas 1915.gada rudenī Tīreļpurvā, pie Plakanciema, Slokas un Ķemeriem – 29 karavīri ( t.sk. – 2 nezināmi ),
- uzbrukums pie Ķekavas 1916gada.martā – 34 karavīri,
- Ikšķiles priekštilta pozīciju ( Nāves salas ) aizstāvēšana 1916.gada martā /septembrī - 15 karavīri,
- uzbrukums pie Ķekavas 1916.gada jūlijā – 83 karavīri ( t.sk. 9 nezināmi ),
- kaujas pie Smārdes 1916.gada augustā - 19 karavīri.

Laikā, kad Rīgas frontē lielas kaujas nenotika un zaudējumi pozīciju cīņās, kā arī izlūkošanā bija nelieli, atbilstoši Rīgas Brāļu kapos tika guldīti daudzi kritušie latviešu vienību karavīri. No kopējā apglabāto skaita 46 ir virsnieki ( no tiem augstākā dienesta pakāpe – apakšpulkvedis, ir Jēkabam JUREVIČAM no 6.Tukuma bataljona ) un 48 apakšvirsnieki, pārējie – jefreitori vai strēlnieki. Rīgas Brāļu kapi bija pēdējā atdusas vieta lielākai daļai kritušo virsnieku, kā arī mirušajiem Apvienotajā latviešu strēlnieku bataljonu lazaretē, kura atradās Rīgā. Zināms skaits aizgājēju tika apbedīti katrs savas dzimtas kapos vai vadoties pēc situācijas citās dažādu pilsētu kapsētās.
Par bēru ceremonijas norisi Rīgas brāļu kapos. Attiecīgā bataljona vai pulka komandieris rakstiski lūdza „Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejai” veikt kritušā karavīra apglabāšanu un segt attiecīgos izdevumus. Daži jautājumi palika vienības atbildības jomā – kapa izrakšana, goda sardze, zārka nešana un atvadu salūts ar šauteņu trīs zalvēm. Minētā komiteja Rīgā veica visas pārējās nepieciešamās darbības – sludinājumu ievietošana latviešu laikrakstos, zārku un krustu iegāde, garīdznieka un muzikālā pavadījuma ( koris un orķestri ) nodrošināšana, dažādu citu formalitāšu ( sarakste ar piederīgajiem un strēlnieku vienību, ceremonijas norise, fotogrāfa darbība u.c. ) kārtošana. Nelielam ieskatam - komiteja 1916.gada oktobrī organizēja kopā 16 karavīru apbedīšanu ( par šīm 10 bērēm tika izdoti 533,50 rbļ. ). Minētos darbus visu kara laiku pārzināja komitejas algotais darbinieks Fricis KŪMIŅŠ. Katrās karavīru bērēs atvadu runu vienmēr kopā ar vienības komandieri teica kāds no komitejas vadības – Jānis GOLDMANIS, Jānis ZĀLĪTIS, Voldemārs ZĀMUELS, atvaļināts ģenerālis Jēkabs PLŪME u.c. Pēc ieraksta 6.Tukuma latviešu strēlnieku bataljona virsnieka Jāzepa GROSVALDA dienasgrāmatā redzam, ka 1916.gada aprīlī vienības kritušo karavīru bērēs goda sardzes pienākumus un atvadu zalves šāva šim uzdevumam sagatavota un labākajās formās ietērptā bataljona jātnieku – izlūku komanda. Garīdznieku pienākumus veica luterāņu mācītāji Pēteris APKALNS, Edgars BERGS, Fricis ŠMITHENS un GODIŅŠ, kā arī pareizticīgo mācītāji – Andrejs JANSONS un BORMANIS. Stingri tika ievērota katra kritušā karavīra reliģiskā piederība – 1917.gada 29.jūlijā pozīcijās bojā gājušais 2.Rīgas latviešu strēlnieku pulka strēlnieks Osmans Ahmets SOFINS, kurš bija musulmanis, Rīgas Brāļu kapos tika apglabāts šajā pašā dienā. Kapsētā apbedīti arī citu tautību karavīri, kuri karoja latviešu strēlnieku vienībās – igauņi ( F.KURKUS, L.LUIKS, E.OOTS, M.VOIPS ), lietuvieši ( J.GAVENS, A.MAŽUHNO ), krievi ( J.ASJUTINS, N.LOPATINS ) un poļi ( B.PRECIŽEVSKIS ). Kā jaunākie zināmie kapos apglabātie karavīri ir 5.Zemgales latviešu strēlnieku bataljona strēlnieki Vilis GRĪNBERGS ( 15 g.v. ) un Emīls STAMGUTS ( 16 g.v. ). Kā pēdējie no kritušajiem strēlnieku vienību karavīriem vairākus gadus pēc kara 1925.gada19.maijā Rīgas Brāļu kapos ir pārapbedīti no Ropažu pagasta Rīgas atstāšanas kaujās 1917.gada vasaras nogalē bojā gājušie trīs 2.Rīgas latviešu strēlnieku pulka virsnieki – I.KALNIŅŠ, A.SPOLĪTIS un A.ULMANIS. Bēru ceremonijās kopā ar tuviniekiem un cīņu biedriem vienmēr dalību ņēma liels skaits rīdzinieku, kā arī Rīgā dzīvojošie bēgļi no daudziem Latvijas novadiem. Kā piemēru jāmin1916.gada 2.janvāris, kad atvadīties Rīgas Brāļu kapos no pieciem kritušajiem varoņiem ieradās vairāki tūkstoši cilvēku. Tautas izjustā un sirsnīgā līdzdalība katrā bēru ceremonijā ievērojami cēla latviešu strēlnieku kaujas garu turpmākajām cīņām, sāpes un naids stiprināja tautas kopības sajūtu.
„Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja” kara laikā pēc radinieku lūguma veica arī 20 kritušo karavīru – K.AVOTIŅA, T.AVOTIŅA, K.BETMAŅA, A.BRAUNFELDA, M.FETERA, H.KRASTA, J.KRASTIŅA, K.MEIJERA, A.MUZIKANTA, J.OŠA, K.PRĀVESTA, R.REITMAŅA, E.RUNGAS, F.ŠTEIMAŅA, E.ŠTEINERTA, M.ŠVARCA, V.VEILANDA, J.ZEIBOTA, J.ZĒMAŅA, J.ZIEDIŅA pārapbedīšanu no dažādām kara lauka kapsētām uz Rīgas Brāļu kapiem. Uz pirmo trīs kritušo strēlnieku kapu kopiņām 1915.gada oktobrī tika uzstādīti čuguna krusti, turpmāk komiteja šo procesu unificēja – tika izmantoti vienotas formas balti koka krusti ar uzrakstiem latviešu valodā. Ar 1916.gadu kapsētas iekārtošanas darbos sāka iesaistīties latviešu strēlnieki, rudenī esot armijas rezervē pie Rīgas 3.Kurzemes latviešu strēlnieku pulks katru dienu sūtīja darbos uz kapsētu virsnieka vadībā 50 karavīrus. Saviem kritušajiem biedriem cīnītāji ziedoja arī individuāli – 1917.gada vasarā strēlnieks Pēteris ZELTIŅŠ Rīgas brāļu kapiem dāvināja par 210 rbļ. iegādātu ūdens pumpi. Visa tauta kopa un iekārtoja savu karavīru Svētnīcu. Pirmā pasaules kara noslēgumā Rīgas Brāļu kapi ar savu balto krustu rindām un latviski vienkāršo vidi uz jebkuru cilvēku atstāja paliekošu iespaidu.
Nedaudz ieskatam par starpkaru posmā izveidoto tradīciju, kad visa tauta Rīgas Brāļu kapos godināja un pieminēja šeit apbedītos kritušos latviešu strēlniekus. Pēc jaunā kalendāra tā tika atzīmēta 5. un 6.janvārī, kad notika lielākā mūsu visu astoņu pulku kauja ( t.s. Ziemassvētku cīņas ). Tradīcija tika uzsākta 1921. gada 6. janvārī, kad klātesot augstākajām Latvijas valsts amatpersonām pirmo reizi tika godināta Ziemassvētku kaujās kritušo karavīru piemiņa. No rīta Rīgā, pie Armijas virsnieku kluba Esplanādē pulcējās virsnieki, karavīri, vecie latviešu strēlnieki un dažādu organizāciju pārstāvji. Gājienu uz Rīgas Brāļu kapiem vadīja pulkvedis Roberts DAMBĪTIS, pulkvedis—leitnants Roberts KLINSONS, kapteinis Alfrēds DZENIS un mācītājs Pēteris APKALNS. Vecie strēlnieki bija sagrupēti pa saviem bijušajiem astoņiem kaujas pulkiem, un pēc divām stundām procesija ieradās kapsētā. Kopīgi tika izpildīta garīgā dziesma, pēc tās sekoja mācītāja Pētera APKALNA un apsardzības ministra Jāņa GOLDMAŅA uzrunas, kā arī kritušo cīņu biedru godināšana. Pēcpusdienā Armijas virsnieku klubā, klātesot visiem svinību dalībniekiem, Valsts prezidents Jānis ČAKSTE ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvoja par varonību 1916.—1917. gada cīņās pret vāciešiem bijušo latviešu strēlnieku pulku virsniekus Jāni KURELI, Robertu KLINSONU un Edgaru SUKURU. Kluba telpas bija rotātas ar veco latviešu strēlnieku vienību karogiem, pulkveža Fridriha BRIEŽA portretu un fotogrāfa Jāņa RIEKSTA uzņēmumiem par vēsturiskajām kaujām Rīgas frontē Pirmā pasaules kara laikā. Piemiņas diena tika noslēgta vakarā Rīgas latviešu biedrībā ar diviem referātiem, koncertu un saviesīgu kopmielastu. Nākamā gada 6. janvārī pēc šāda scenārija tika organizēta otrā piemiņas diena, tikai šoreiz veco strēlnieku jau bija krietni vairāk. Tradīcija kļuva populārāka, arī iepriekšējā gada laikā krietns skaits agrāko latviešu pulku karavīru atgriezās Tēvzemē no kara vai bēgļu gaitām Padomju Krievijā. Vienlaikus no Armijas virsnieku kluba ar ceremoniju uz Rīgas Brāļu kapiem izvadīja priekšlaicīgā nāvē mirušo 4. Valmieras kājnieku pulka kapteini Artūru SPUĻĢI-SPUĻĢI, kas kā strēlnieks un virsnieks trīs gadus karoja 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka rindās. Turpmāk, pārņemot darbus no speciāli izveidotās Rīcības komitejas, Ziemassvētku kaujas atceres piemiņas pasākumus centralizēti uzņēmās organizēt 1923. gadā izveidotā Veco latviešu strēlnieku biedrība. Ar 1924. gadu viena no mūsu karavīru ilgstošākajām tradīcijām pēc vairāku bijušo strēlnieku ieteikuma tika izvērsta divu dienu garumā, galvenais pasākums — lielais gājiens pa Rīgas ielām pie kritušajiem — palika kā dominante. Iepriekšējā vakarā, 5. janvārī, Rīgas Brāļu kapos pie izveidotā Svētās uguns altāra nostājās baltos maskēšanās apmetņos tērpta godasardze, kura pildīja šos pienākumus visu nakti un līdz nākošās dienas noslēgumam. Sardzi nodrošināja Latvijas Kara invalīdu biedrības vecie karavīri pēc brīvprātības principa. Tobrīd Svētās uguns altāra konstrukcija bija vienkāršs tēstu akmeņu krāvums, uguni nodrošināja ar malkas šķilām. Pirmo Svēto uguni iededza Latvijas Valsts prezidents Jānis ČAKSTE, viņam asistēja Ministru prezidents Zigfrīds Anna MEIEROVICS un kara ministrs Jānis DUCENS (ģenerālim Andrejam AUZĀNAM iededzot uguni 1931. gada 5. janvārī, vienlaikus ar diviem prožektoriem izgaismoja Mātes Latvijas tēlu ). Nākamajā dienā, kad pie Svētās uguns altāra pienāca no Rīgas centra lielais gājiens, sardzē atradās astoņi sargi, tādējādi simbolizējot astoņus latviešu strēlnieku pulkus. Tradīcija ar sardzi guva lielu atsaucību, un turpmāk tā tika organizēta vienmēr — līdz pat Latvijas valsts okupācijai 1940. gada vasarā. Kā vēl viena no 1924. gada novitātēm jāatzīmē 6. janvāra lielā gājiena uzsākšana no Latvijas Kara muzeja. Kopumā šis gads Rīgas Brāļu kapiem bija ļoti nozīmīgs, jo tika uzsākta grandiozā memoriālā ansambļa celtniecība. Nākamajā gadā pēc pirmā vakara pasākumiem Rīgas Brāļu kapos pirmo reizi tika organizēts latviešu strēlniekiem veltīts dievkalpojums Doma baznīcā. Turpmāk ceremoniālā izmaiņas principā netika veiktas — 5. janvārī pēc godasardzes nostāšanās pie Svētās uguns altāra Rīgas Brāļu kapos, dažām uzrunām un svecīšu iedegšanas vakarā sekoja kritušajiem karavīriem veltīts dievkalpojums Rīgas Doma baznīcā. Nākamajā dienā lielais tautas gājiens uz Brāļu kapiem. Katra Zvaigznes diena tika noslēgta ar svinīgu ceremoniju Armijas virsnieku klubā Esplanādē, kopmielastu un balli. Kopējais cilvēku skaits šajā saviesīgajā daļā parasti bija ap 500. Vairāk nekā desmit gadu garumā šādi, divu dienu ilgumā Latvijas galvaspilsētā Rīgā atzīmēja Pirmā pasaules kara lielāko un nozīmīgāko latviešu strēlnieku kauju, kā arī citas mūsu pulku cīņas. Kritušo cīnītāju piemiņai veltītās ceremonijas ar Latvijas valsts augstāko amatpersonu, armijas vadības un daudzu sabiedrisko organizāciju klātbūtni nozīmīgi veicināja tautas saliedēšanos un patriotisma nostiprināšanos. Vecie latviešu strēlnieki ar gandarījumu sirdī varēja konstatēt, ka viņu cīņas nav bijušas veltīgas. Kā īpašs izņēmums jāmin 1934. gada 6. janvāris, kad pirms saviesīgās daļas Nacionālajā teātrī notika teātra lugas «Zvaigžņu pulki» pirmizrāde Augusta LAIVIŅA (bijušā 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka karavīra) režijā. Skatuves inscenējumā ar dažādām karavīru dzīves ainām un epizodēm tika atveidotas vēsturiskās latviešu strēlnieku cīņas pie Rīgas. Tikai reizi, gadu pirms Latvijas valsts okupācijas, 6.janvāra tradīcija tika mainīta un pārtraukta. Tieši šajā dienā mira bijušais Valsts prezidents Gustavs ZEMGALS, tāpēc gājiens no Latvijas Kara muzeja uz Rīgas Brāļu kapiem, kā arī vakara svinīgā daļa tika pārcelta uz 8. janvāri. Jāpiebilst, ka pašreizējā veidolā Svētās uguns altāris Rīgas Brāļu kapu centrālajā daļā ir kopš 1933. gada 17. novembra.
Latvijas Republikai atgūstot neatkarību, mūsu karavīru un visas tautas vēsturisko tradīciju pulkveža Jura VECTIRĀNA vadībā 1992. gada 6. janvārī atjaunoja Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta karavīri. Pēc kauju vietu apmeklējuma Ložmetējkalnā un Tīreļpurvā 50 virsnieki, instruktori un kareivji Rīgas Brāļu kapos vakara krēslā iededza svecītes, nolika ziedus un nostājās godasardzē pie Mātes Latvijas tēla, kā arī pie Svētās uguns altāra. Ar nākamo gadu nozīmīgās ceremonijas organizēšanu pārņēma Aizsardzības spēku Štāba bataljons, kurš to izpilda arī patreiz. Mūsdienās NBS karavīri turpina Latvijas brīvības cīnītāju iedibinātās tradīcijas un rūpējas par to saglabāšanu. Tā ir arī simboliska saikne, kas mūs idejiski vieno ar vecajiem latviešu strēlniekiem.
Rakstnieks Kārlis SKALBE par mūsu kritušajiem: „Strēlnieku cīņas ir prasījušas daudz upuru un viņi ir pratuši upurēt. Bet kas paliek no mūsu dzīves. Leģenda uz dažām vēstures lapas pusēm. Strēlnieki – būs viena no spožākām.”

P.S. – datējumi līdz 1918.gadam tiek doti pēc vecā stila.

AVOTI:

  • P. DARDZĀNS “Latviešu vecā strēlnieka atmiņas, pārdomas, atziņas”, 1. sējums. (ASV, Čikāga - 1985, 235. lpp.);
  • Ģenerālis M.PENIĶIS “Pasaules karš 1914., 1915. un 1916. gadā, Latviešu strēlnieku bataljonu — pulku cīņas”, II daļa. (Rīga - 1939, lpp. 495., 510./513.);
  • R. BANGERSKIS “Mana mūža atmiņas”, 1. grāmata. (Kopenhāgena - 1958, lpp. 320/324);
  • 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 1915. gada pavēles Nr. 63-1, 2; 74-1; 87-3;
  • 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona 1916. gada pavēles nr. 137, 140, 273, 279;
  • Latvijas Valsts Vēstures arhīvs:
    - 5434 fonds, lietas apraksts 1, lieta 887, lpp. 36,39;
    - 4254 fonds, apraksts 1, lieta 659, lpp.1/144;
  • Rīgas pilsētas Vēstures arhīvs – 210 lieta, lietas apraksts 1, lieta 4;
  • Krievijas Valsts Kara Vēstures arhīvs:
    – 391 fonds, lietas apraksts 1, lietas 1718, 1719, 1720, 1721, 1743;
    - 3454 fonds, lietas apraksts 1, lieta 48;
  • Krievijas 12. armijas 1915. gada pavēle nr. 120-1;
  • J.AKURATERA kopotie raksti, 12. sējums (Rīga – 1928., lpp. 249 – 253);
  • A.ČAKS „Mūžības skartie” (Rīga – 1988., lpp. 222);
  • J.KAKTIŅŠ „Varoņu sejas” (Rīga – 1930., lpp. 191 – 198);
  • J.LISMANIS „1915 – 1920 kauju un kritušo karavīru piemiņai” (Rīga – 1999., lpp. 150, 151, 156, 157, 237, 264, 294, 296, 297);
  • Latviešu Strēlnieks (Rīga 1926./1927., nr. 5., lpp. 24);
  • Latviešu Strēlnieki (Rīga 1935., nr.1., lpp. 59-60; Rīga 1936., nr. 6., lpp. 598, 599, 614, 615, 617, 618, 619, 620; nr.9., lpp. 866, 868, 900; Rīga 1940., nr.33, lpp. 3360/3362);
  • Brīvais Strēlnieks 1917.16.04.;
  • Dzimtenes Vēstnesis 1915.27. un 28.10., 1916.04.01., 18.03.;
  • Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis 1927.11.01.;
  • Jaunākās Ziņas 1921.07.01., 1937.06., 07.01.;
  • Latvijas Kareivis: 1921.08.01., 1922.08.01., 1923.08.01., 1924.06.,08.01., 1925.06.01., 1926.06.01., 1927.06.01., 1928.06.,08.01., 1929.05.01., 1930.05., 06.01., 1931.04., 06., 08.01., 1932.01.01., 1933.06.01., 1934.06.01., 1938.04., 05., 06.01., 1939.05., 06.01., 1940.06.01.;
  • Līdums 1915.22.10; 1917.04.07., 04.08.;
  • Rīgas Ziņas 1916.12.08.;
  • Rīts 1935.06.01., 1936.06.01.;
  • J.GROSVALDA dienasgrāmata (1916. gads).

PIRMAJĀ PASAULES KARĀ KRITUŠO UN RĪGAS BRĀĻU KAPOS APGLABĀTO
LATVIEŠU STRĒLNIEKU VIENĪBU KARAVĪRU SARAKSTS

1. DAUGAVGRĪVAS LATVIEŠU STRĒLNIEKU BATALJONS (PULKS)

Virsnieki
ABOLDS Artūrs 1917.18.01.
OZOLS Kārlis 1916.28.12.
PĪRĀGS Teodors Ģederta d. 1916.19.03.
STRĒLNIEKS Bernhards 1917.21.01.
Apakšvirsnieki
DIEVIŅŠ Jānis 1916.28.12.
GAILIS Kārlis Mārtiņa d. 1916.06.07.
JŪDZIS Jānis Jāņa d. 1917.25.01.
POGULIS Ernests Jāņa d. 1917.15.04.
KALNIŅŠ Kārlis Ādama d. 1916.06.07.
LUIKS Leonhards Jura d. 1917.01.04.
NAURE Jānis 1915.19.10.
PAEGLE Bruno Ernesta d. 1917.18.01.
POLE Andžs Andža d. 1917.18.01.
Strēlnieki
ĀBELS Kārlis Žaņa d. 1916.22.03. KRAVAINIS Jēkabs Mārtiņa d. 1916.03.03.
ĀBOLIŅŠ Nikolajs Nikolaja d. 1917.27.05. KRONBERGS Ansis Friča d. 1916.22.03.
ADERMANIS Kārlis Kārļa d. 1916.22.06. KRŪMIŅŠ Kristaps 1915.23.10.
ANDERSONS Jānis Jāņa d. 1917.14.07. KRŪMIŅŠ Voldemārs 1917.19.06.
ANNUS Mārtiņš Krišjāņa d. 1916.22.06. KUPAČS Jānis 1917.05.01.
ASMIŅŠ Kārlis Dāvja d. 1916.22.09. ĶEMPELIS Kārlis Krišjāņa d. 1916.31.12.
AUGSTPŪTIS Jānis Miķeļa d. 1916.18.02. LAĶIS Hugo 1916.26.08.
BATLIŅŠ Voldemārs Jēkaba d. 1916.31.12. LAPAINIS Juris Mārtiņa d. 1917.18.01.
BAUMANIS Vilis Jāņa d. 1916.15.06. LIEPA Ernests Friča d. 1917.25.01.
BĒRZIŅŠ Jāzeps 1917.21.01. LINDE Nikolajs 1917.
BĒRZIŅŠ Kārlis Jāņa d. 1916.12.04. LŪSIS Jānis Pētera d. 1916.11.07.
BLUMBERGS Žanis Jāņa d. 1917.08.04. MARTOVS Jānis 1917.21.01.
BLŪMS Augusts Andreja d. 1916.14.05. MEDVEDS Pēteris Jāņa d. 1916.13.07.
BLŪMS Fricis Jāņa d. 1917.05.01. MEIJA Rūdolfs 1917.25.02.
BOGSBERGS Arvīds Jēkaba d. 1916.28.12. MEIJERS Krišjānis Eduarda d. 1916.14.09.
BUŠS Fricis Viļa d. 1917.21.01. MIGLĀNS Pēteris Jēkaba d. 1917.21.01.
BUTENIEKS Juris Jāņa d. 1915.19.10. MILLERS Augusts 1917.06.05.
CELMS Žanis Jāņa d. 1916.22.03. MUIŽNIEKS Artūrs 1916.26.03.
CEPURNIEKS Jānis Mārtiņa d. 1917.08.02. NIEDRĪTIS Jūlijs 1916.11.05.
DĀLDERIS Kārlis 1917.29.07. OOTS Eduards Ādolfa d. 1915.27.11.
DAMBE Žanis 1915.12.11. OSTRANOVIČS Zāmuels 1917.25.02.
DAMBRĀNS Krišjānis 1915.19.11. OZOLS Ernests Miķeļa d. 1917.03.01.
DANKERS Oskars Rūdolfa d. 1917.21.01. OZOLS Žanis Jēkaba d. 1917.28.01.
DĀVIDSONS Ernests 1916.26.08. PORIETIS Jūlijs 1917.21.01.
DIMZA Žanis Jura d. 1916.31.12. POZDŅAKS Ādams Jāņa d. 1917.28.01.
DRANGA Mārtiņš 1917.27.05. PRĀVESTS Kārlis Indriķa d. 1917.25.02.
DREIMANIS Ansis Andreja d. 1917.28.01. PUIKALCS Ernests Jēkaba d. 1917.18.01.
DREIMANIS Jānis Anša d. 1917.21.01. PURIŅŠ Aleksandrs Brenča d. 1916.28.12.
DULBE Hugo 1917.02.08. PUTNIEKS Jānis 1916.13.07.
EGLĪTIS Voldemārs Jēkaba d. 1917.28.01. PUTNIŅŠ Pēteris Pētera d. 1916.08.07.
ERNESTS Fricis 1915.19.10. RADVILS Antons 1917.15.06.
FETERIS Miķelis Jāņa d. 1916.04.08. RATNIEKS Arnolds 1916.26.03.
FIŠERS Mārtiņš Mārtiņa d. 1917.25.01. RITENBERGS 1917.21.01.
FOLKMANIS Ādolfs Eduarda d. 1915.19.10. ROZENBERGS Vilis 1917.21.01.
FRĪDBERGS Krišs 1917.21.07. ROZENBLATS Eduards Pētera d. 1917.11.01.
GARKULS Otto Kārļa d. 1916.05.04. SESKIS Jānis Jāņa d. 1917.01.04.
GAVENS Jons Jona d. 1915.15.10. SILIŅŠ Francis 1915.05.11.
GOBIŅŠ Mārtiņš Jāņa d. 1916.08.07. SIRMAIS Pauls 1917.28.01.
GRĪNVALDS Pēteris 1916.23.04. SKUJA Jānis Kriša d. 1915.23.10.
GRĪSLIS Teodors Jēkaba d. 1916.13.07. STANKEVIČS Kārlis Kārļa d. 1916.17.03.
GŪTMANIS Jēkabs Jēkaba d. 1916.11.07. STIEBRIS Jānis 1917.02.08.
HOFMANIS Rūdolfs Jāņa d. 1915.19.10. STRĒLNIEKS Pēteris Jēkaba d. 1917.18.01.
IRBĪTIS Jānis 1916.15.06. STŪRIS Andrejs Jura d. 1915.15.10.
JANOVS Francis 1917.08.02. SVILPE Jānis Jēkaba d. 1916.14.03.
JANSONS Kristaps 1915.12.11. ŠNORE Pēteris Pētera d. 1916.22.06.
JERMACANOVS Jānis 1916.20.07. ŠNUROVS Krišjānis 1916.19.10.
JŪLIKS Eduards 1916.16.07. ŠTEIMANIS Fricis Dāvja d. 1916.08.10.
KADAKS Indriķis 1917.21.01. ŠTEINERTS Ernests Ernesta d. 1916.01.10.
KAIMIŅŠ Pēteris Teņa d. 1916.02.08. TIMMA Jēkabs Voldemārs 1915.15.10.
KALNIŅŠ Pēteris 1916.16.07. TIMŠA Roberts Otto d. 1916.31.12.
KĀRKLIŅŠ Augusts 1917.18.08. ULMANIS Žanis Jāņa d. 1916.06.07.
KAUGARS Pēteris Miķeļa d. 1917.13.07. VIDMANIS Kristaps 1916.04.08.
KELMS Pēteris Maijas d. 1916.22.11. VILŠINSKIS Jāzeps Jāzepa d. 1916.12.07.
KESE Aleksandrs 1917.02.08. ZAUMANIS Jānis 1917.21.01.
KIRŠTEINS Ernests Ernesta d. 1916.22.06. ZELČS Jāzeps Antona d. 1917.18.01.
KLAUSTIŅŠ Kristaps Friča d. 1915.22.11. ZELČS Nikodems Nikolaja d. 1917.18.01.
KLAVIŅŠ Roberts Jāņa d. 1917.28.01. ZIEMELIS Arnolds Krišjāņa d. 1916.31.12.
KNEGERS Andrejs Andreja d. 1917.28.01. ZIEMELIS Krišjānis Kristapa d. 1916.31.12.
KOCIŅŠ Jānis 1917.18.01. ZOŠS Izidors Pētera d. 1917.25.01.
KOKALIS Kārlis Ģederta d. 1917.25.01. SNĒPE Kārlis 1917.06.05.
KRASTIŅŠ Jānis Jāņa d. 1916.26.08.

2. RĪGAS LATVIEŠU STRĒLNIEKU BATALJONS(PULKS)

Virsnieki
JANĒVIČS Jānis 1917.18.01.
JANSONS Jānis 1916.27.10.
KALNIŅŠ Indriķis 1925.19.05.
ĶENCIS Eduards 1916.15.03.
OZOLIŅŠ Jānis Nikolajs 1917.27.06.
SPOLĪTIS Antons Pētera d. 1925.19.05.
ULMANIS Alfrēds 1925.19.05.
ZIEDIŅŠ Pēteris 1917.04.08.
Apakšvirsnieki
BOČS Jānis Friča d. 1917.04.08.
CAUNE Ernests Jāņa d. 1917.08.04.
FABRICIUS Jānis Miķeļa d. 1917.25.01.
JAKUBOVIČS Juris Jēkaba d. 1916.14.03.
JUMIĶIS Jānis Fridriha d. 1916.17.03.
ŪDRIS Jānis Kārļa d. 1917.29.07.
VILNIS Pauls 1916.17.03.
Strēlnieki
AKMEŅKALNS Jānis Miķeļa d. 1917.09.06. KRŪMIŅŠ Fricis 1917.21.07.
ALKSNIS Jānis Jēkaba d. 1917.22.06. KURPNIEKS Ernests 1917.18.01.
ALTROKS Žanis Jēkaba d. 1915.26.10. LĀCIS Jānis Jāzepa d. 1917.03.01.
ANDERSONS Juris 1917.02.08. LANGMANIS Andrejs Kārļa d. 1916.14.03.
ASME Fridrihs Aleksandra d. 1917.06.07. MARGA Jānis Jāņa d. 1917.02.06.
AUSLANDS Juris Mārtiņa d. 1917.25.01. MEŽIŅŠ Jānis 1917.11.01.
AUZA Gustavs 1917.18.08. MUIŽNIEKS Ādams Jāņa d. 1917.03.01.
BAUMANIS Pēteris Aloīza d. 1917.18.01. MUNCIS Vilis Pētera d. 1917.08.04.
BEBRIS Gustavs Jāņa d. 1917.28.01. ODIŅŠ Jānis Jura d. 1917.18.01.
BEIRĀTS Eduards Ernesta d. 1915.26.10. OSĪTIS Valentīns 1916.14.03.
BERGMANIS Arvīds Jāņa d. 1916.15.12. OZOLIŅŠ Fricis 1916.14.03.
BĒRZIŅŠ Jānis 1917.01.04. OZOLIŅŠ Kārlis 1916.08.10.
BICĀNS Jānis Antona d. 1917.25.04. OZOLLAPA Ansis 1917.29.04.
BĪRONS Jānis Kaspara d. 1916.23.04. OZOLS Alberts Pētera d. 1916.17.03.
BLAUŠTEINS Kārlis 1917.04.03. OZOLS Kārlis Jāņa d. 1917.25.01.
BRAHMANIS Roberts 1916.17.03. PETROVSKIS Iļja 1917.10.07.
BRAKMANIS Jānis Jāņa d. 1916.30.08. PLOŠA Jānis Jāņa d. 1917.24.08.
BRAUNS Kārlis 1917.04.08. PORIETIS Jānis 1917.07.08.
BUKS Fricis Brenča d. 1917.28.01. PULGA Antons 1917.08.04.
CĪRULIS Pēteris Mārtiņa d. 1917.08.04. PUĻĶIS Roberts Ernesta d. 1917.08.04.
CINĪTIS Aleksandrs 1915.22.12. RADEIKA Jāzeps 1916.22.06.
DĀBOLIŅŠ Mārtiņš Mārtiņa d. 1916.14.03. RAMBA Jānis 1917.18.02.
DAMŠKALNS Georgs Bērtuļa d. 1916.17.03. REZGALS Andrejs Andreja d. 1917.25.01.
DANCIS Jēkabs Jēkaba d. 1917.18.01. RIHTERS Jānis 1917.03.01.
DĀRZNIEKS Jānis 1916.14.03. ROZENBERGS Andrejs Miķeļa d. 1916.01.10.
DREIJERS Andrejs Andreja d. 1917.08.02. RUNCIS Vilhelms Pētera d. 1917.08.04.
DUBAVS Jānis 1916.01.03. SARKANBĀRDIS Kārlis 1916.28.12.
DŪDUMS Juris 1917.08.07. SMILŠKALNS Fricis Jēkaba d. 1916.31.12.
DUKAŠS Andrejs 1917.03.01. SOFINS Osmans Ahmets 1917.29.07.
EGLĪTIS Alfrēds 1915.26.10. SPARS Augusts 1916.07.05.
ENNE Jānis Jēkaba d. 1916.17.03. SŪNA Jūlijs Andreja d. 1916.17.03.
FREIBERGS Kārlis 1917.04.02. ŠEMJOTS Alberts 1917.13.05.
GAREJEVS Sultans 1916.01.03. ŠĶĒDE Jānis Matīsa d. 1916.31.12.
GEBHARDS Leopolds Hugo d. 1917.05.01. ŠLĀFMANIS Jānis 1917.28.01.
GRANTS Fricis Jāņa d. 1917.25.01. ŠNEPSTS Ernests Augusta d. 1917.25.01.
GRĪNVALDS Eduards Franča d. 1916.13.01. ŠPALTS Jānis Kārļa d. 1917.28.01.
GRJUNJAŠINS Aleksandrs 1917.25.03. ULMANIS Mārtiņš Zāmueļa d. 1916.30.08.
HŪNS Pēteris 1917.04.08. UPE Kārlis Jēkaba d. 1916.11.06.
JURGENSONS Eduards 1917.13.05. VANAGS Ernests 1916.22.10.
KALNIŅŠ Kārlis Kārļa d. 1917.13.05. VANAGS Sīmanis Jāņa d. 1916.30.04.
KĀRKLIŅŠ Alfrēds 1917.18.02. VECKALNS Voldemārs 1917.03.01.
KĻAVIŅŠ Kārlis Kārļa d. 1916.17.03. VECKUNGS Žanis 1917.03.01.
KRASTIŅŠ Jānis Jēkaba d. 1917.08.04. ZĀBAKS Atis 1917.21.01.
KRASTIŅŠ Pēteris Gusta d. 1917.11.01. ZARIŅŠ Jānis 1917.21.01.
KRASTS Jānis 1917.27.05. ZEIBERGS Augusts 1917.07.08.
KRAUKLIS Pēteris Dāvida d. 1917.11.01. ZVĪNIS Žanis Lavīzes d. 1916.15.03.
KREILIS Ādolfs Jāņa d. 1917.08.04.

3. KURZEMES LATVIEŠU STRĒLNIEKU BATALJONS(PULKS)

Virsnieki
BAUMANIS Alfrēds 1917.21.01.
GRENCIONS Jānis 1917.21.01.
MELDRIŅŠ Edmunds Jāņa d. 1915.27.10.
ŠPONS Eduards 1917.28.01.
TREIMANIS Otto Jura d. 1916.02.03.
VECPUISIS Teodors 1916.31.12.
ZĪVERTS Otto 1915.27.10.
Apakšvirsnieki
BĒRZIŅŠ Pēteris Jāņa d. 1916.02.11.
DAMBIS Jānis 1916.10.08.
FLEGMANIS Ansis Kārļa d. 1917.06.07.
GAILIS Jānis 1916.08.07.
JŪCIS Fricis Stepana d. 1917.28.01.
KERVIČS Arvīds 1916.26.03.
LOMS Kaspars 1916.03.12.
LŪSIS Leonards Andreja d. 1917.08.04.
ŠMITHENS Kārlis 1917.21.01.
ŽIGLEVICS Voldemārs 1916.02.01.
Strēlnieki
ANDERSONS Augusts 1916.10.12. KRŪMS Kārlis Friča d. 1917.21.02.
BAMBIS Kārlis Pētera d. 1916.18.10. KUBULIŅŠ Žanis 1917.19.06.
BĒRZIŅŠ Dāvids 1915.31.10. KULVERIS Eduards 1917.05.01.
BĒRZIŅŠ Jānis 1917.08.04. KUPERŠMITS Otto 1916.25.05.
BODNIEKS Aleksandrs 1916.28.05. ĶIRSIS Jāzeps Mārtiņa d. 1916.09.01.
BOTRA Antons 1916.09.03. LAPSA Juris 1916.28.12.
BRANTS Voldemārs 1917.08.02. LEIMANIS Jānis 1915.19.11.
BRŪTGĀNS Jānis Friča d. 1917.25.01. LĒPE Jānis Jāņa d. 1917.18.02.
BUDVIGS Jānis 1916.29.06. LIESTE Eduards Jāzepa d. 1917.05.01.
BUKOLDS Ernests 1917.14.01. LIRKAS Otto 1916.31.12.
CĪRULIS Aleksandrs 1917.02.04. MARTINSONS Jānis 1916.02.01.
DOBROVIČS Jānis 1917.28.01. MEŽATUČS Izidors Kazimira d. 1917.05.01.
DRAUDIŅŠ Aleksandrs 1917.10.08. MIEŽĀNS Jānis 1916.25.01.
DUDELIS Pēteris Donata d. 1916.28.12. NOBREITS Fridrihs 1916.18.08.
FRANCIS Jānis Jāņa d. 1916.10.08. PAVELONIS Kazimirs 1917.02.06.
FRĪDENBERGS Fricis 1915.12.11. PAULIS Jānis 1917.02.06.
FRIDRIHSONS Krišs 1917.02.06. PIKMANIS Fricis 1916.11.07.
GALIŅŠ Ansis 1917.07.08. PLOŠE Jānis Pētera d. 1915.05.12.
GRANTIŅŠ Jānis Rūdolfa d. 1917.08.04. PRŪSIS Didriķis Jura d. 1917.03.01.
GRAUDIŅŠ Dāvids 1917.07.08. PURIŅŠ Eduards Kārļa d. 1917.15.04.
GRĪNBERGS Augusts 1916.18.06. PUTNS Reinholds 1917.15.06.
GRŪBE Aleksandrs Mārča d. 1916.02.01. ROZE Vilis Indriķa d. 1917.15.08.
GULBIS Ernests 1917.02.06. ROZENTĀLS Andrejs 1917.03.01.
GUNOVSKIS Jānis Ansis 1916.29.06. RUCAKS Kristaps 1916.08.07.
HERMANIS Jānis Kristapa d. 1917.05.01. RULLIS Alberts 1917.09.06.
HIRŠS Jānis Jāņa d. 1915.12.11. SIPĀNS Aleksandrs 1917.15.08.
IEVA Jānis Jēkaba d. 1917.08.04. SLAIDIŅŠ Jānis 1917.03.01.
JAKUŠKINS Jēkabs 1916.15.12. SNIĶERIS Aleksandrs 1917.21.01.
JANSONS Krišjānis 1915.27.11. STRAZDIŅŠ Žanis 1915.19.11.
JAUNZEMS Jānis 1915.05.11. SUVEIZDA Konstantīns 1916.15.12.
KALNBERGS Jānis 1916.10.07. SVĪTIŅŠ Jānis Miķeļa d. 1917.25.01.
KALNIŅŠ Aleksandrs Miķeļa d. 1916.26.10. ŠILINSKIS Eduards 1916.16.07.
KALNIŅŠ Jūlijs Jēkaba d. 1916.31.12. ŠTAUERS Feliks 1915.31.10.
KALNIŅŠ Vilis 1917.12.06. ŠTAUERS Verners ( Fridrihs ) 1917.22.02.
KARLSONS Alfrēds 1916.04.08. TILLA Aleksandrs 1917.25.03.
KARLSONS Juris Konstantīna d. 1916.30.08. TĪTERIS Andrejs Jēkaba d. 1917.08.04.
KAUĶIS Vilis Jāņa d. 1917.05.01. TREIJS Oskars Jēkaba d. 1916.28.12.
KAZAKS Pēteris 1916.02.02. TRUNOVSKIS Jānis 1916.25.07.
KIRŠTEINS Jānis Andreja d. 1917.25.01. TŪRS Jānis 1916.01.03.
KLAUSTIŅŠ Ansis Roberts 1916.28.05. URGA Ansis Friča d. 1917.01.02.
KĻAVENIEKS Vilis 1917.28.01. VALKERS Roberts 1916.02.01.
KONOPACKIS Teodors 1916.30.08. VALTERS Jūlijs Jēkaba d. 1916.13.01.
KOPICS Aleksandrs 1915.05.12. VEIHS Jānis Kristapa d. 1916.06.07.
KRASOVSKIS Kārlis 1916.09.03. VEINBERGS Matīss 1917.07.08.
KRASTIŅŠ Roberts 1916.13.07. VIJUPS Pēteris 1917.07.08.
KRŪMIŅŠ Kārlis 1916.11.05. ZEMĪTIS Voldemārs 1915.31.10.

4. VIDZEMES LATVIEŠU STRĒLNIEKU BATALJONS (PULKS)

Virsnieki
LAUVA Arnolds 1917.21.01.
MILLERS Ernests 1917.21.01.
SOCKIS Roberts 1917.03.01.
Apakšvirsnieki
CĪRULIS Vilis Kriša d. 1916.31.12.
LĀCIS Jānis Kārļa d. 1917.03.01.
LIEZERS Eduards Pētera d. 1916.09.07.
RUMBIŅŠ Vikentijs 1916.31.12.
Strēlnieki
ĀDAMSONS Roberts 1916.28.09. MEĻĶIS Juris Krišjāņa d. 1917.27.06.
ARĀJS Krišjānis 1917.15.04. MIČKOVSKIS Jānis Ādama d. 1917.25.02.
BALODIS Alberts 1917.22.04. MIHELSONS Jānis Kriša d. 1916.09.04.
BOČKOVS Savelijs Antona d. 1917.18.01. MILLERS Antons 1917.25.01.
BRAHMANIS Fricis 1917.07.08. MUZIKANTS Ansis Krišjāņa d. 1917.04.06.
BREILIS Kārlis 1916.06.07. NIEDRIŅŠ Vilis Jēkaba d. 1916.23.08.
BRIŅĶIS Žanis 1917.03.01. OZOLIŅŠ Jānis Zāmueļa d. 1917.18.01.
CĪRULIS Ernests Friča d. 1917.02.02. OZOLIŅŠ Bērtulis 1917.29.04.
DRAUDZIŅŠ Jānis Pētera d. 1916.30.08. OZOLS Nikolajs Kārļa d. 1917.03.01.
ERNESTS Pēteris 1917.21.01. PETROVSKIS Jānis 1916.12.11.
FRINTĀLS Jēkabs 1917.18.01. PLEITIS Krišs Mārtiņa d. 1917.25.03.
FŪRMANIS Jānis Anša d. 1917.18.01. PURIŅŠ Augusts 1916.03.09.
GALDIŅŠ Jānis 1917.16.01. PURIŅŠ Voldemārs Jāņa d. 1917.28.01.
GALVA Jānis 1916.09.04. RĒDLIHS Ernests Kristapa d. 1916.09.04.
GINTERS Jānis 1916.10.12. RUDMANIS Ansis Anša d. 1917.25.01.
GOLBERGS Kārlis Anša d. 1916.14.05. SALMIŅŠ Jānis 1916.11.01.
IGNA Viktors 1917.29.04. SĒJA Francis Anša d. 1916.19.05.
JAKENFELDS Jānis Jēkaba d. 1917.08.04. SNIĶERIS Jānis 1917.25.03.
JAKUŠĀNS Jānis 1917.14.07. SPALĪTIS Roberts Pētera d. 1916.12.11.
JANEVIČS Krišjānis Friča d. 1917.08.02. SPALVA Kārlis Andreja d. 1917.18.03.
JĒKABSONS Kārlis 1917.22.04. STRAVINSKIS Augusts 1917.18.03.
JOKSTS Donats 1917.18.01. STRUŅĶIS Jānis 1916.03.09.
KALDRINSKIS Kārlis 1916.13.07. ŠĪRANTS Mārtiņš 1917.29.04.
KALNIŅS Kārlis 1916.17.03. ŠUMAHERS Otto Miķeļa d. 1917.03.01.
KALNIŅŠ Osvalds 1917.21.01. ŠVARCS Roberts 1916.07.09.
KARUPS Jānis 1917.07.05. TALIŠS Jūlijs Jēkaba d. 1916.05.10.
KLAUZE Mārtiņš 1916.12.11. TOVTIŠS Kazimirs 1916.30.08.
KĻAVIŅŠ Jānis 1915.05.11. TREIDE Pēteris Jāņa d. 1917.18.01.
KNOFS Ēriks Kriša d. 1916.25.06. TREIGUDS Jēkabs Jura d. 1917.18.01.
KOCIŅŠ Jānis Krišjāņa d. 1917.08.04. TRIPKA Voldemārs Jāņa d. 1916.09.07.
KRAMS Kārlis 1917.15.08. UNTS Sīmanis Ādolfa d. 1917.08.02.
KRASTIŅŠ Miķelis 1916.28.09. VADONIS Fricis 1917.21.01.
KRASTS Heinrihs Jūlija d. 1916.05.10. VEISKOPS Jānis 1917.15.04.
KŪLA Jānis 1916.13.07. VETERIS Juris Jāzepa d. 1916.22.09.
LIESPARTS Vilis 1917.03.01. VĪTIŅŠ Voldemārs Mārtiņa d. 1917.25.01.
LUŠKEVICS Roberts 1917.29.07. VOIPS Miķelis Kārļa d. 1916.09.04.
MARKS Jānis 1917.18.01. ZILBERMANS Vilis Jāņa d. 1917.05.01.
MARTINSONS Pēteris 1916.11.07. DŽANOVIČS Kazimirs 1916.09.02.
MAZORS Jānis Edes d. 1916.09.04.

5. ZEMGALES LATVIEŠU STRĒLNIEKU BATALJONS PULKS)

Virsnieki
BAUMANIS Andrejs Andreja d. 1917.11.01.
GRĪNBERGS Jānis Teodora d. 1916.31.12.
LASMANIS Voldemārs 1916.28.12.
LIEPIŅŠ Atis Mārtiņa d. 1917.11.01.
MAŽUHNO Antons Antona d. 1916.28.12.
NEIBURGS Kārlis 1917.18.01.
UNDRICS Kārlis 1916.28.12.
Apakšvirsnieki
BĒRZIŅŠ Aleksandrs Kārļa d. 1917.25.01.
BIRNIS Gotfrīds Bērtuļa d. 1916.28.12.
FRĪDENBERGS Ernests 1916.28.12.
IVANOVS Georgs Pētera d. 1917.25.01.
KACENS Kārlis 1916.28.12.
LĪCIS Augusts 1916.01.06.
MANGULIS Jānis 1916.28.12.
OZOLIŅŠ Vilhelms Pētera d. 1915.22.12.
OZOLS Jānis 1916.27.12.
SAVLOVSKIS Pauls Pāvela d. 1916.28.12.
SALMIŅŠ Jānis 1916.31.12.
SVILSTE Aleksandrs 1916.28.12.
Strēlnieki
APSĪTIS Jēkabs Jāņa d. 1917.11.01. ĶEMPIS Eduards 1917.03.01.
ASJUTINS Jemeljans 1917.18.01. LEGZDIŅŠ Jānis 1916.14.09.
AVOTIŅŠ Jānis Kārļa d. 1917.18.01. LEIJERS Jānis 1916.23.08.
BAUERMANS Boriss 1916.12.04. LIELGALVIS Vilis 1916.09.04.
BAUGA Rūdolfs 1916.29.10. LOPATINS Nikolajs 1917.25.01.
BERGS Alfrēds Aleksandra d. 1917.25.01. LUSTERS Jānis 1917.28.01.
BĒRTULSONS Jānis Andreja d. 1917.27.06. MASIŅŠ Jānis Krišjāņa d. 1917.18.01.
BĒRZIŅŠ Arvīds 1917.14.07. MATLĀVS Fricis 1916.12.04.
BĒRZIŅŠ Jānis Jāņa d. 1917.28.01. MELBERGS Kārlis 1917.21.01.
BIRKĀNS Jānis 1916.06.07. NULLE Hermanis 1916.20.08.
BRIEDIŅŠ Alberts 1916.28.12. ODERESTS Jānis 1916.18.08.
BRŪDERIS Augusts Andreja d. 1917.25.01. PAREIZS Krišjānis 1917.11.03.
BŪMANIS Pēteris 1917.21.01. PĀVELS Ernests Jura d. 1917.18.03.
CĀLIŅŠ Ernests 1916.12.04. PERDAKS Kārlis 1915.05.12.
DERUMS Jānis 1917.21.01. PĪLĀGS Hermanis Eduards 1917.28.01.
DREIMANIS Vilis Indriķa d. 1917.25.01. POGA Žanis Jāņa d. 1916.31.12.
DRUPALIS Ansis 1916.23.08. PRIEDE Pēteris Jāņa d. 1917.08.02.
DZĒRVĪTIS Pēteris Jāņa d. 1917.25.01. PUTENIS Jēkabs 1917.18.01.
EIHMANIS Voldemārs 1916.28.12. REINBERGS Kārlis Friča d. 1917.11.01.
EIKENS Kārlis 1916.28.12. RELIS Jānis 1917.01.02.
ELMANIS Kārlis 1917.18.01. ROZE Krišs 1916.18.08.
ELMUTS Alfrēds 1917.25.01. ROZE Teodors Toma d. 1916.25.01.
FEIFERIS Voldemārs Jāņa d. 1916.31.12. RUICĒNS Jēkabs 1917.18.01.
FREIBERGS Ernests 1917.03.01. RŪJA Kārlis 1917.21.01.
GAIGALS Alberts 1916.09.02. RUPULIS Augusts Jāņa d. 1917.25.01.
GELDERS Kārlis 1917.21.01. SAKALS Kārlis 1917.18.01.
GRANDAUS Indriķis Jāņa d. 1917.28.01. SARNETS Voldemārs 1916.23.08.
GRIKMANIS Vilis 1917.04.03. SIETNIEKS Eduards 1916.31.12.
GRĪNBERGS Jānis Jāņa d. 1916.31.12. SPANGEVICS Pēteris 1917.18.02.
GRĪNBERGS Rūdolfs 1916.23.12. STAMGUTS Emīls 1916.14.03.
GRĪNBERGS Vilis 1916.30.04. STRAUTIŅŠ Jānis 1917.21.01.
GUBERNATS Jānis 1917.25.01. SUSĒJS Staņislavs 1917.18.03.
HOFMANIS Jānis Fridriha d. 1917.28.01. ŠILFS Arnolds Kārļa d. 1917.18.01.
INDĀNS Staņislavs 1916.23.08. ŠPERLIŅŠ Ernests 1917.03.01.
JANKOVSKIS Fricis Jāņa d. 1917.25.01. ŠTĀLBERGS Kārlis 1916.28.12.
JANOVSKIS Kārlis 1917.21.07. ŠTĀLS Kārlis 1916.06.07.
JANSONS Jānis Jāņa d. 1917.02.06. ŠULCS Pēteris Andreja d. 1917.25.01.
JĒKABSONS Roberts 1916.03.09. TOMSONS Jānis Reiņa d. 1917.25.01.
KAINAZIS Jēkabs Jāņa d. 1917.18.01. USKURS Jānis 1917.18.01.
KALNIŅŠ Kārlis 1916.04.08. VAIČUKS Jānis Andreja d. 1917.18.01.
KĀRKLIŅŠ Juris 1916.01.08. VALTERS Jānis 1916.18.08.
KIREJS Jānis 1917.08.02. VĀRNA Pēteris Jāņa d. 1917.01.02.
KLOPS Alfrēds Jāņa d. 1917.25.01. VILNIS Jānis Jāņa d. 1916.28.12.
KRIVINSKIS Pēteris 1916.31.12. ZIEDIŅŠ Jūlijs Pētera d. 1917.04.03.
KRŪMIŅŠ Kārlis Kārļa d. 1917.13.05. ZIRNIS Kārlis Pētera d. 1917.18.01.
KULE Jānis 1917.25.01. ZVIEDRIS Andrejs 1917.25.01.

6. TUKUMA LATVIEŠU STRĒLNIEKU BATALJONS (PULKS)

Virsnieki
BRAUNFELDS Alberts 1916.17.09.
JUREVIČS Jēkabs 1916.08.07.
LIĢERIS Artūrs 1916.09.07.
PĒTERSONS Jānis 1916.09.07.
PRECIŽEVSKIS Boļeslavs 1916.09.07.
PUPURS Osvalds 1916.31.12.
UPMALIS Krists 1916.31.12.
VEISS Jānis Jura d. 1916.28.12.
VENNERS Jānis 1916.11.07.
VILLERTS Fricis 1916.25.06.
ZĒMANIS Jānis 1916.14.07.
Apakšvirsnieki
ĀBOLS Kristaps Indriķa d. 1916.11.07.
AVOTIŅŠ Teodors Arvīda d. 1916.24.09.
CELMS Ansis 1917.03.01.
HITCELIS Andrejs Vilhelma d. 1917.18.02.
KALNIŅŠ Jānis 1916.31.12.
KAZAKS Kārlis 1917.05.01.
ŠMITS Jūlijs Jāņa d. 1916.11.07.
ŠULTE Aleksandrs 1917.11.01.
VASULIS Vilis 1916.08.07.
ZVIRBULIS Fricis Friča d. 1917.25.03.
Strēlnieki
ADLERS Jānis Jāņa d. 1917.11.01. LESKAUNIEKS Ansis 1917.18.01.
ANTIŅŠ Kārlis Krišjāņa d. 1916.28.09. LESOVS Jānis 1916.22.12.
BĒRZIŅŠ Gustavs Kārļa d. 1917.28.01. LIEPIŅŠ Jānis miris 1916.27.05.
BĒRZIŅŠ Kārlis Jāņa d. 1916.08.07. LIEPIŅŠ Eižens Ernesta d. 1917.08.02.
BĒRZIŅŠ Niklāss Jāņa d. 1916.28.11. LITERS Jānis 1916.25.01.
BĒRZIŅŠ Voldemārs 1917.25.03. MELDERIS Jāzeps 1917.21.07.
BERŽANSKIS Jānis Jāņa d. 1916.08.07. MIEŽĀNS Jānis 1916.11.07.
BLŪMENTĀLS Vilhelms 1916.11.07. MIŠKA Andrejs 1917.03.01.
BOGDANOVS Jānis 1916.27.04. MUIŽNIEKS Krišjānis 1916.13.07.
BRŪZERS Otto 1916.22.07. NAMIĶIS Žanis 1916.18.04.
CUNCE Kārlis 1916.08.07. PĪĶIS Nikolajs Andreja d. 1916.08.11.
ČERVINSKIS Pēteris Pētera d. 1917.28.08. PRIEDE Vasilijs 1916.02.02.
DUBNOVSKIS Ādams 1916.20.04. PRŪSIS Ernests 1916.14.08.
DZILNA Vilis Viļa d. 1916.11.07. PURGALIS Jānis 1916.30.12.
ĒRMANIS Fricis 1916.26.06. PURĪTIS Jānis Reiņa d. 1917.25.01.
EGLĪTIS Jānis 1916.01.06. RASIŅŠ Jānis 1916.18.08.
EGLĪTIS Kārlis Viļa d. 1916.08.07. REITIŅŠ Augusts 1917.15.05.
FILIPSONS Eduards 1916.01.03. REITMANIS Rihards 1916.07.11.
FREIBERGS Kārlis Jāņa d. 1917.08.02. ROZĪTIS Pēteris 1916.25.06.
GEKS Pēteris Jāņa d. 1916.08.07. RUDZĪTIS Fricis 1916.31.12.
GLĀZNIEKS Jānis 1917.18.01. RUMPIS Jānis Andreja d. 1917.18.01.
GRUNDMANIS Fricis Andreja d. 1916.08.07. RUSSKIS Augusts 1917.03.01.
IVANOVS Stepans 1916.25.06. SARKANIS Pēteris 1917.17.07.
JUNKOVS Eduards 1916.13.07. SEGLENIEKS Ernests 1916.18.06.
KAMPARS Jūlijs 1916.01.03. SEPS Vilhelms 1916.13.07.
KARPS Andrejs 1917.29.07. SIETIŅŠ Jānis 1916.08.07.
KARULIS Vilis 1916.25.06. SKRIPA Ādolfs 1917.19.06.
KERRE ( KERRA ) Juris 1916.11.06. ŠČERBAKOVS Eduards 1916.31.12.
KIRE Alfrēds Pētera d. 1916.08.07. ŠNEIDERS Pēteris 1917.03.01.
KOTKE Fricis 1916.18.04. ŠTOLCERS Kārlis miris 1917.07.03.
KOVAĻEVSKIS Mārtiņš 1917.01.02. ŠVARCS Mārtiņš 1917.04.03.
KRASTIŅŠ Fridrihs 1917.27.06. TILTIŅŠ Kārlis Jāņa d. 1917.01.02.
KRAUKLIŅŠ Krišs 1916.01.07. UPENIEKS Izidors 1916.05.03.
KRIEVS Jānis Anša d. 1916.06.07. VIĻUMSONS Andrejs 1917.05.01.
KRŪMIŅŠ Jānis 1917.29.07. VĪTOLS Jānis 1916.26.08.
KUBLIS ( KUBLIŅŠ ) Jēkabs 1916.11.06. ZAHAROVS Fjodors 1916.08.07.
KUPČS Antons Jura d. 1916.31.12. ZATLE Ernests 1917.03.01.
LABRENCIS Žanis 1916.25.06. ZIEMELIS Miķelis 1917.18.01.
LAPA Voldemārs 1917.18.01. ZILGALVIS Kristaps 1917.11.01.
LAUZNIS Emīls 1916.27.06. ZVIRBULIS Jānis 1916.14.08.

7. BAUSKAS LATVIEŠU STRĒLNIEKU BATALJONS (PULKS)

Virsnieki
FRIKHOFS Kārlis 1916.28.12.
GOŽEVICS Augusts Jāņa d. 1916.28.12.
KRĒSLIŅŠ Fridrihs Vilhelms 1916.19.05.
ŠTURMS Pauls Aleksandra d. 1916.28.12.
ZAĶIS Augusts 1916.24.04.
Apakšvirsnieki
RUNGA Ernests 1916.20.08.
SAMULIS Artemijs 1916.20.08.
SILIŅŠ Eduards Pētera d. 1916.19.05.
Strēlnieki
ĀBOLIŅŠ Mārtiņš 1916.14.03. LĀCIS Jānis 1917.21.07.
AVOTIŅŠ Kārlis 1917.18.03. LAKATS Jānis 1916.20.07.
BĀBIETIS Krišs 1916.28.11. LEIMANIS Krišs 1915.30.12.
BAHMANIS Oskars Friča d. 1917.28.01. LIEPIŅŠ Pēteris 1917.18.01.
BALODIS Kārlis 1917.02.06. LŪKS Jānis Dmitrija d. 1917.02.06.
BALODIS Pēteris Viļuma d. 1917.08.04. MIĶELSONS Jānis 1916.26.10.
BALODIS Roberts 1917.18.01. MUCENIEKS Arvīds 1916.22.06.
BARONS Jānis 1917.03.01. MUDELS Rūdolfs 1916.09.07.
BARVIKS Alfrēds 1917.07.08. NABE Jūlijs Anša d. 1916.09.01.
BIRKĀNS Mārtiņš Jāņa d. 1916.05.10. OSIS Jēkabs 1916.13.10.
BLŪMS Augusts Anša d. 1916.15.06. OSĪTIS Voldemārs 1916.16.07.
BLŪZMANIS Jānis 1916.25.06. OZOLS Jānis 1916.25.06.
CIELAVA Jānis 1916.25.06. PAEGLE Paulis 1916.16.07.
DZIĻUMS Kārlis 1916.25.06. PAIPALS Kristaps 1916.16.07.
EGLĪTIS Jānis 1916.25.05. PAMPLE Jānis 1916.09.07.
ELTENS Ēvalds 1917.21.01. PAUŽE Jēkabs 1916.20.07.
ERDMANIS Fridrihs 1916.30.03. PJASIKS Aleksandrs 1916.22.04.
FELŠTEINS Ādolfs 1917.03.01. PŪPĒDIS Mārtiņš 1916.11.07.
FOGELS Jānis Jura d. 1916.29.06. RIMŠA Jānis 1916.11.07.
GRĪNBERGS Jānis 1916.31.12. RINKEVIČS Jānis 1916.10.12.
GRĪNBERGS Jānis 1917.07.07. SAMS Alberts Krišjāņa d. 1917.15.04.
ĢĒĢERIS Pēteris Pētera d. 1917.13.05. SEDOLS Kristaps Ādama d. 1916.22.03.
INSPEKTOROVS Jānis 1917.11.01. SĒNE Ģirts 1916.05.03.
IVANS Jānis Jāņa d. 1917.10.03. SKUJA Kārlis 1916.29.07.
KALNBĒRZS Ernests 1917.05.05. SMELĀNS Hermanis 1916.31.12.
KAPRENCS Aleksandrs 1916.09.01. SPRIŅĢIS Teodors 1916.31.12.
KĀRKLIŅŠ Kārlis 1917.19.06. SPRUKSTS Staņislavs 1917.05.01.
KRISTBERGS Teodors 1917.21.01. SUNEPS Antons Ādama d. 1917.18.01.
KRONBERGS Fricis 1916.08.10. SVIMPULIS Dāvids 1917.13.07.
KRŪMIŅŠ Jānis 1917.11.01. ŠEFENBERGS Kārlis 1917.21.07.
KULEŠS Fricis 1917.04.08. ŠNEIDERĀTS Eduards 1917.03.07.
KŪMIŅŠ Kārlis 1916.06.07. ŠVĀBE Emīls 1916.30.12.
KURLIS Pēteris 1917.18.02. ŪDRIS Jānis Kārļa d. 1916.22.03.
KURMIS Jānis 1917.07.08. UŽULIS Pēteris Staņislava d. 1916.22.03.
ĶĒNIŅŠ Jānis Jēkaba d. 1917.03.04.

8. VALMIERAS LATVIEŠU STRĒLNIEKU BATALJONS (PULKS)

Virsnieki
BĒRZIŅŠ Edgars 1917.03.01.
BUKA Juris 1916.28.12.
KĀRKLUVALKS Kārlis 1916.28.12.
KRIEVIŅŠ Mārtiņš 1917.03.01.
KRUMULDS Eduards 1917.03.01.
VALTERS Jūlijs 1916.28.12.
ZUSNE Otto Ernests 1917.06.07.
Strēlnieki
AKMENS Ernests 1917.22.04. KĪZENBAHS Fricis 1916.07.09.
AKMENS Jānis 1916.09.07. KLIMKA Alfrēds 1917.15.06.
ASAČS Aleksandrs Antona d. 1916.09.07. KREIJERS Jūlijs 1917.15.06.
AVOTNIEKS Jēkabs Andreja d. 1916.09.07. ĶESTERIS Krišs 1917.03.01.
BARTKEVIČS Ādolfs Rafaila d. 1916.14.08. LIEPIŅŠ Jēkabs Eduarda d. 1916.31.12.
BAUDE Mārtiņš ( Roberts ) 1916.06.07. LILENBERGS Augusts 1916.31.12.
BEIKMANIS Jūlius Jāņa d. 1916.31.12. LINDE Kārlis Mārtiņa d. 1917.26.07.
BETMANIS Kārlis Ernesta d. 1916.08.10. MATISONS Izidors 1916.10.12.
CĀLĪTIS Pēteris Jāņa d. 1917.10.01. PĒTERSONS Jānis Mārtiņa d. 17.18.03.
ČEBREVIČS Jānis Jāņa d. 1916.01.08. PIZUKS Jānis 1917.03.01.
ČERKAS Staņislavs Osvalda d. 1916.06.07. PRENAS Harijs Jāzepa d. 1916.11.07.
ĢEDERTS Jēkabs 1917.03.01. RADZIŅŠ Jānis 1917.04.08.
HARMSONS Kārlis Kārļa d. 1916.20.08. RENCENIEKS Teodors 1917.25.02.
IESALNIEKS Kārlis Laura d. 1916.31.12. SĪKSTULIS Vladislavs 1916.31.12.
JANSONS Krišjānis 1916.29.07. SKRASTIŅŠ Jānis Pētera d. 17.18.03.
JAUNIŅŠ Jūlijs Andreja d. 1916.06.07. VEILANDS Vilhelms 1917.13.07.
JOŅINS Donats Donata d. 1917.11.01. VĪKSNA Pēteris 1917.02.08.
KALNIŅŠ Jānis Jāņa d. 1916.28.12. VIĻUMS Andrejs Andreja d. 17.28.01.
KARLSONS Jānis ( Jēkabs ) 1916.30.08. ZEIBOTS Jānis Pāvela d. 1916.07.09.
KIRVELIS Jānis 1917.21.01. ŽIPURIS Konstantīns 1917.03.01.

LATVIEŠU STRĒLNIEKU REZERVES BATALJONS

Virsnieki
KORAŠEVSKIS Vonameitis 1916.31.12.
VALCIS Kārlis 1916.22.06.

LATVIEŠU STRĒLNIEKI, KURU VIENĪBAS PIEDERĪBA NAV NOSKAIDROTA

AŠATS Fridrihs 1916.22.12.
BALODIS Pēteris 1917.27.07.
BIHLERS Ādams 1916.29.06.
ČULĪTIS Jānis Teņa d. 1917.08.02.
DAUBIŅŠ Kārlis miris 1917.27.07.
KUSIS Eduards miris 1917.21.08.
LAGZDIŅŠ Mārtiņš miris 1916.29.07.
KARLSONS Jānis miris 1915.29.12.
MĀJENIEKS Krišjānis miris 1917.22.06.
MENGURS Kārlis miris 1917.04.08.
PEINSONS Izidors 1917.21.07.
PANCIKOVSKIS Pauls 1917.21.07.
PRENSKAUNS Mārtiņš 1917.08.
REINIS Jēkabs 1917.08.
REMIS Antons 1917.08.
ŠLĀFMANIS Jānis 1917.02.
ŪBELIS Krišjānis 1917.07.
VĪTOLS Ēvalds 1917.
VĪTOLIŅŠ Ernests 1917.21.07.
ZARIŅŠ Ādolfs 1917.
ŠĪRONS Eduards miris 1917.07.08.

Kopā sarakstā 793 karavīri, bez tam Rīgas Brāļu kapos apbedīti vismaz 24 nezināmi Pirmajā Pasaules karā kritušie latviešu strēlnieki.
Kopsavilkums zināmajiem karavīriem pa vienībām:
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons ( pulks ) – 133 karavīri,
2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons ( pulks ) – 108 karavīri,
3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons ( pulks ) – 109 karavīri,
4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljons ( pulks ) – 84 karavīri,
5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljons ( pulks ) – 111 karavīrs,
6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljons ( pulks ) – 101 karavīrs,
7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljons ( pulks ) – 77 karavīri,
8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljons ( pulks ) – 47 karavīri,
Latviešu strēlnieku rezerves bataljons – 2 karavīri,
vienības piederība nav noskaidrota – 21 karavīrs.

P.S. – aiz karavīra uzvārda un vārda norādīts datums, kad viņš tika apbedīts ( pārapbedīts ) Rīgas Brāļu kapos. Dažiem karavīriem precīzi ir noskaidrots tikai miršanas datums, kas arī sarakstā tiek fiksēts. Datējumi līdz 1918.gadam tiek doti vecā kalendāra stila.

AVOTI:

  • Latvijas Valsts Vēstures arhīvs:
    – fonds 5434, lietas apraksts 1, lietas 744, 887;
    - fonds 4254, lietas apraksts 1, lietas 38, 659, 660;
  • Rīgas pilsētas arhīvs: – fonds 210, lietas apraksts 1, lieta 4<;/em>
  • Krievijas Valsts Kara Vēstures arhīvs:
    – fonds 391, lietas apraksts 1, lietas 1718, 1719, 1720, 1721, 1743;
    - fonds 16196, lietas apraksts 1, lieta 931;
    - fondi 3454, 3455, 3456, 3457, 3458, 3459, 3460, 3461 – 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. latviešu strēlnieku bataljonu (pulku) 1915. – 1917.g.g. komandieru pavēles;
  • Brīvais Strēlnieks – 1917.16.04., 12.06., 23.07. un 31.07.;
  • Dzimtenes Vēstnesis – 1915.14.10., 20.10., 24.10.; 1916.04.01. un 18.03.;
  • Līdums – 1916.11.02., 12.02., 25.02.: 1917.01.03., 03.01., 07.01., 11.01., 19.01., 25.01., 26.01., 29.01., 31.01., 03.02., 10.02., 21.04.;
  • Rīgas Ziņas – 1916.12.08.;
  • J.LISMANIS „1915 – 1920 kauju un kritušo karavīru piemiņai”, Rīgā – 1999, lpp.237, 297.