6. TUKUMA LATVIEŠU STRĒLNIEKU PULKA 1917.30.08. KAUJA
PIE "PEĻŅU" MĀJĀM NĪTAURES MUIŽAS TUVUMĀ


Pēc kaujas pie Mazās Juglas upes 1917.22.08. pulks novietojās pozīcijās uz dienvidiem no Nītaures muižas. Neitrālā josla bija plata, tieša saskarsme ar vāciešiem nenotika, darbojās tikai izlūki. Pirms kaujas 29.08. vakarā pulka komandieris apakšpulkvedis Andrejs Krustiņš saņēma no 2.Latviešu strēlnieku brigādes pavēli 30.08. uzbrukt agri no rīta un sasniegt līniju Kalnciems - Pelnes- Uzpiļi - Biķernieki - Mores muiža. Visi pulka karavīri uzsāka aktīvi darboties, jo Rīgas zaudēšana tika smagi pārdzīvota. Jau vēlu vakarā 29.08. sapieru komanda neitrālajā joslā saveda kārtībā tiltus. Vācu galvenās pozīcijas atradās pie Pelnēm, to priekšā bija klajš lauks. Viņu nocietinājumi bija labi maskēti un izvietoti dziļumā, teicami pretinieks izmantoja reljefa īpatnības. Pirms aizsardzības līnijas tika izveidota priekšposteņu sistēma. Tāpēc ātrs un pārsteidzošs uzbrukums nebija iespējams. Pulka uzbrukuma plāns : 1.bataljons uzbrūk pa labi no ceļa Nītaure - Mālpils, komandieris apakšpulkvedis Krišjānis Berķis, bet 2.bataljons štābkapteiņa Jāņa Klipsona vadībā pa kreisi no minētā ceļa. Tieši 30.08. plkst.04.00 viss pulks nostājās uzbrukuma izpildei, dezertieru un atpakaļpalicēju nebija. Var droši teikt, ka vecais strēlnieku kaujas gars bija atjaunojies. Pustumsā pulks pārgāja neitrālo joslu un rīta ausmā pie Salmiņiem mūsu izlūki padzina vācu priekšposteņus. Pēc tam sekoja atklāts pulka abu bataljonu frontāls uzbrukums, pa rotai no bataljona palika rezervē. Vācieši no akmens ēkām atklāja spēcīgu ložmetēju nu šauteņu uguni, viņus atbalstīja arī artilērija. Pulks cieta zaudējumus un trieciens apsīka. Turpinājās savstarpēja apšaude. Ap plkst.14.00 rotas sāka no dienvidiem un ziemeļiem pretinieku aplenkt. Rezultātā vācieši atstāja savas pozīcijas un uzsāka atkāpties. Starp strēlnieku ķēdēm pa ceļu pret pretinieku izbrauca šaujot divas krievu bruņumašīnas no 12.Bruņu auto vienības. Vāciešu rezerves vienībā sākās panika un tā ātri atgāja. Krievu pulki, kuri atradās pa labi un pa kreisi no latviešu strēlniekiem, pavēli uzbrukt neizpildīja. Sasniedzot nosprausto uzbrukuma gala līniju 6.Tukuma latviešu strēlnieku pulks apstājās, viņu nomainīja 5.Zemgales latviešu strēlnieku pulks. Pulks pārgāja uz Nītaures muižu. Pulka zaudējumi : krituši un miruši no ievainojumiem 3 virsnieki ( poručiks Lapsels, podporučiks Rozenbergs, praporščiks Zaldāts ) 8 apakšvirsnieki un strēlnieki, bez vēsts pazuda 31 apakšvirsnieks un strēlnieks, tika ievainoti 4 virsnieki, 53 apakšvirsnieki un strēlnieki. Kritušie tika apglabāti Mālpils kapsētā.

Kaujas pārskatu sagatavoja Jānis Hartmanis.

IZMANTOTIE AVOTI:

  • 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka 1917. pavēles Nr.: 243-2; 250-20,21; 252-4,18;
  • Krievijas Valsts kara vēstures arhīvs, fonds 3459, lietas apraksts 1, lieta 26
    (6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka 1917. kaujas darbības žurnāls);
  • Žurnāls "Latviešu Strēlnieks", Nr.5 un Nr.9, Rīga - 1926/27, 1930/31;
  • Jāņa Lismaņa arhīvs;
  • Latvijas Valsts arhīvs, fonds 45, lietas apraksts 2, lieta 234.